Zinātnieki, iespējams, ir atklājuši pasaules lielāko zinātnes noslēpumu. Viņi ir atklājuši kā uz Zemes ir radusies dzīvība. Meteorīta izpētes laikā, kas atrasts Antarktīdā, viņi atrada jaunas liecības par to , ka „būvmateriāls”, pateicoties kuram uz mūsu planētas ir dzīvība, bija nokļuvis, „ienests” no atklāta kosmosa.
Antarktīdā (1995.gadā) atrastais meteorīts CR2 Grave Nunataks 59229 apstiprināja pierādījumus hipotēzei, par dzīvības esamību kosmosā.
Izmeklējumu gaitā, zinātnieki atklāja, ka meteorītu sasildot zem spiediena, meteorīts izdala noteiktu daudzumu amonjaka ( NH3 ) – šīs gāze sastādīja aptuveni 1% no parauga masas. Amonjaks satur slāpekli augstā koncentrācijas formā – N no NH3 viegli veido saites ar citiem elementiem. Slāpeklis ir viens no galvenajiem elementiem, kas ir biomolekulu sastāvā, visbiežāk DNK un RNS molekulās, kas, kā pieņem zinātnieki, ir radies ātrāk nekā citi elementi.
Zinātnieki skaidro, ka šis meteorīts saglabājis savu tīrumu biezajā ledū un tāpēc viņš ir mazāk piesārņots ar Zemes sārmiem, kas ļauj gūt precīzākus datus, nekā, ja tas būtu nokritis citur. Amonjaks, ko izdala meteorīts, varēja veidot „bioloģiskos nosacījumus” ozona radīšanai, min «Инопресса» ar piezīmi no The Independer.
Kā ziņoja pētījuma vadība, Arizonas Universitātes profesors, „eksperimenti arī uzrādīja : slāpekli, kas ietilpst amonjakā, ko izdala meteorīts, sastāv no neparastiem izotopiem. Tas runā par meteorīta nepiederību Zemei”. Izpētot senos pārakmeņojušos mikroorganismus meteorītā, tika secināts, ka dzīvība eksistēja uz zemes vismaz 3, 5 miljardus gadu atpakaļ. Lai gan nosacījumi tam laikam bija ļoti neviesmīlīgi dzīvības radīšanai, Zemi apstaroja ultravioletie stari, bija ātri izjūkošas molekulas un planētu bombardējoši meteorīti. Bet, iespējams, tieši meteorīti ienesa dzīvību uz zemes – dzīvības molekulas.
„Agrākie pētījumi jau pirms tam apliecināja, ka meteorīti satur dažādas organiskas molekulas, piemēram, amonjakābi, no kuras sastāv olbaltumvielas – DNS komponenti” – raksta avīzē. Bet tagad pirmo reizi pierādīts, ka meteorīts varēja būt pirmavots slāpeklim, piemetināja Kerolīna Smita no Londonas muzeja dabīgās vēstures.
