Šodien izdomāju uzcept rakstu, jo man bija labs garastāvoklis!
Zīmulis ir rakstāmrīks, kas veidots no apvalka koka caurulītes veidā un grafīta serdeņa (grifeles). Rakstot grafīta serdenis izlietojas, un zīmuli ir regulāri jāuzasina. Mūsdienās ir automātiskie zīmuļi ar metāla vai plastmasas apvalku un maināmiem grafīta serdeņiem.
Zīmuļa vēsture ir sākusies Anglijā, XVI gadsimta vidū, kad tika atrasta nezināma minerālu atradne, kuru nosauca par grafītu. No šiem minerāliem gatavoja zīmuļa serdeņus, kurus aptina ar lenti. Kad serdenis bija nodilis, lentu attina un turpināja to lietot tālāk. Toreiz labs grafīts maksāja lielu naudu un nācās izgudrot jaunu grafīta serdeņu izgatavošanas veidu, lai tas būtu lētāks. Nirnbergā (Vācijā) tika radītas līmes, sēra un grafīta sajaukšanas tehnoloģija. Šādi zīmuļi bija lētāki, nekvalitatīvāki un bija grūtāk rakstāmi, bet bija pielietojami. Tā Nirnberga spēra lielu soli masveida zīmuļu ražošanā.
Zinātnieks un izgudrotājs Nikola Žaks Kontē pēc Konventa pasūtījuma izgudroja serdeņa izgatavošanas metodi - grafīta, māla cietes, kvēpu un ūdens maisījuma apdedzināšanu, kura ir saglabājusies arī līdz mūsdienām. Par svarīgāko tiek uzskatīta maisījuma proporciju mainīšana. Tā deva iespēju iegūt dažādas cietības serdeņus. XIX gadsimta vidū pastāvēja 17 melngrafīta serdeņu receptes, mūsdienās to ir 21.
Zīmuļus klasificē ar latīņu burtiem:
H-ciets HB-vidēji ciets B-mīkstsCipari pirms burtiem apzīmē cietības/mīkstuma pakāpi.
9H 8H 7H 6H 5H 4H 3H 2H H F HB B 2B 3B 4B 5B 6B 7B 8B 9B Viscietākais → Vidēji ciets →Vismīkstākais
Paldies, ka lasīji! 
