Kopš pirmajām Ziemas Olimpiskajām spēlēm pagājuši daudz, ļoti daudz gadu. Ar bilžu palīdzību varam atgriezties tajos laikos un pie reizes, iespējams, arī uzzināt arī ko jaunu par spēļu norisi un sporta veidiem.
Kopš pirmajām Ziemas Olimpiskajām spēlēm pagājuši daudz, ļoti daudz gadu. Ar bilžu palīdzību varam atgriezties tajos laikos un pie reizes, iespējams, arī uzzināt arī ko jaunu par spēļu norisi un sporta veidiem.
16 dalībvalstu vidū bija arī Latvija, ar pavisam nelielu delegāciju- karognesējs distanču slēpotājs Roberts Plūme un ātrslidotājs Alberts Rumba.
500m 44,00 sekundēs un amerikāņu ātrslidotājs ieraksta savu vārdu olimpiskajā vēsturē.
Ekipējums pamatīgi atšķiras no mūsdienām.
Acīgākie jau pamanīja, ka šis nav ‘’četrinieks’’, bet gan ‘’piecinieks’’. Jā, sākumā noteikumi to atļāva. Bet tikai divas valstis startēja ar ‘’paplašināto’’ komandu – Itālija un Beļģija. Tās tomēr bija papildu izmaksas.
Ātrslidošanas sacensībās piedalījās arī mūsu Alberts Rumba, 500m distancē iegūstot 7.vietu un 1500m – 10.vietu.
Šādu neparastu lēkšanas tehniku izdomāja paši sportisti Sigmund Ruud un Jacob Tullin Thams un nosauca par Kongsberger tehniku, jo tā sauca vietu, kur tā tika radīta. Jaunā tehnika abiem norvēģiem atnesa medaļas- Thams tika pie zelta, bet Ruud sudraba.
Šī bija vienīgā reize, kad sacensību oficiālajā programmā bija iekļautas sacensības Militārajā patruļā. Daudziem nepatika militāristu klātbūtne, tāpēc šīs sacensības turpmākājās spēlēs bija kā paraugdemonstrējumi. Bet šis sporta veids turpināja attīstīties un piesaistīja ne tikai militāristus. Nomainījās arī nosaukums un pēc daudziem gadiem (1980.), jau kā biatlons, tas atgriezās olimpisko spēļu oficiālajā programmā.
Szabo tika uzskatīta par tā laika labāko daiļslidotāju un to arī pierādīja, izcīnot zeltu.
8. bildē izskatās ka tā slidotāja zaudē līdzsvaru
raksts jau nu super, Paldies , +