Sveiki, mīļie spoki! Šodien neesmu ievietojusi nevienu rakstu un līdz pat šim domāju, ka šodien diezin vai ko ievietošu! Bet nu lūk! Raksts ir tapis! Tā kā ārā pamatīgi līst, zibsnī un ducina (vismaz manā pusē), tad izlēmu, ka raksts būs par pērkonu un zibeni!
Izglītojamies!
Ceru, ka noderēs!
Aptuveni pirms 200 gadiem kļuva zināms, ka zibens ir spēcīga, īslaicīga elektriskā izlāde starp negaisa mākoni un Zemes virsmu; starp diviem mākoņiem vai starp atsevišķām viena mākoņa daļām.
Negaiss ir īsts atmosfēras elektrības ģenerators! Kā zināms, elektriskais lādiņš rodas no berzes. Mākoņi sastāv no ledus kristāliņiem un putekļiem, kas pārvietojoties berzējas cits gar citu. Ūdenim iztvaikojot, mazie pilieniņi, beržoties gar lielajiem, labprāt atdod savus elektronus. Tāpēc mākoņu augšējie slāņi uzlādējas pozitīvi, bet zemākie, kur lielie pilieni, negatīvi.
Vistipiskākais zibens veids ir līnijveida zibens (attēlā), kas izlādējas dzirksteļu veidā ar atzariem, kuru garums ir 2 līdz 3 kilometri vai atsevišķos gadījumos līdz pat 20 kilometriem un vairāk, un ar diametru daži desmiti centimetru. Viena zibens ilgums visbiežāk ir sekundes desmitdaļas, taču atsevišķos gadījumos arī ilgāk.
Samērā nesen, apmēram pirms 30 gadiem, zinātnieki atklāti atzina, ka lodveida zibens ir gandrīz vai vienīgā Zemes atmosfēras parādība, kurai nav ticama izskaidrojuma.
Lodveida zibens ir spožs lodveida formas veidojums, kas brīvi pārvietojas gaisā. Lodveida zibens vienmēr pārsteidz ar savu neparasto izskatu, mīklaino parādīšanos un nozušanu.
Lodveida zibens krāsa var būt balta (24% gadījumu), dzeltena (24%), sarkana (18%), zila vai violeta (12%). Pārējos gadījumos informācijas trūkst.
Lodveida zibeni pārsvarā novēro vasarā negaisa laikā. 50% gadījumu tas izzūd eksplodējot, pārējos gadījumos lēnām dziest vai sabrūk daļās.
Pērkons ir skaņa, ko rada zibens spēriens negaisa laikā. Šāda skaņa rodas, gaisam spēcīgi svārstoties, kamēr tas ļoti īsā laikā sasilst līdz 30 000 grādiem. Sasilstot gaiss strauji izplešas, un tas notiek tik ātri, ka rodas ļoti skaļa skaņa.
Pērkona skaļums sasniedz 120 decibelus, kas jau ir tuvu sāpju slieksnim un ir ļoti skaļa skaņa pat tad, ja cilvēks atrodas 10 metru attālumā no zibens.
Izmērot laika intervālu starp zibens spērienu un pērkona skaņu, var aptuveni noteikt, kādā attālumā no novērotāja bija spēris zibens. Tā kā gaismas ātrums ir ļoti liels, salīdzinājumā ar skaņas ātrumu, skaņa atnāk kādu laiku pēc zibens spēriena. Skaņas ātrums ir 330 metri sekundē, t.i. 3 sekunžu laikā tā noiet 1 kilometru lielu attālumu. Tā, piemēram, ja pērkonu var dzirdēt 12 sekundes pēc zibens spēriena, tad tas spēris 4 km attālumā no novērotāja. Svarīgi ir tas, ka zibens ir garš un arī skaņa ilgst kādu laiku, tad ja laiks tiek mērīts tikai līdz pirmajai skaņai, tad attālums tiek noteikts tikai līdz zibens tuvākajam punktam.
Visa zibens garumu var noteikt, izmērot, cik ilgu laiku ilgst pērkons. Parasti pērkonu var dzirdēt līdz 15—20 km attālumam. Ja novērotājs redz zibeņus, bet nedzird pērkonu, tad tie atrodas vismaz 20 km attālumā.
Iedomājies, tu ej uz stāvvietu pie sava jaunā Audi un tur tev sagaida pārsteigums - izcepies spārns un riepa. 
