Katru gadu Latvijā tiek konstatēti no 150 līdz 200 seismiskiem notikumiem. Šajos notikumos tiek ieskaitīti gan tektoniskie notikumi, gan sprādzieni, gan viltus seismiskie notikumi jeb aparatūras kļūdas. Parasti zemestrīces Latvijā nav jūtamas, jo Latvija atrodas seismiski neaktīvā zonā un šeit var just tikai zemestrīču atbalsis, kuru epicentri atrodas ārpus Latvijas teritorijas.
Zemestrīces Latvijā24
58
3
2004.gada 21.septembra zemestrīces epicentrs atradās Kaļiņingradā. Visspēcīgākais satricinājums Latvijā bija izjūtams bijušajā Saldus rajonā (konstatētais Zemes virsmas satricinājums pēc EMS-98 skalas – 5 balles). Pazemes grūdieni divas reizes sajusti vairākās Latvijas vietās – Liepājā, Rīgā, Valmierā, bet zemestrīces epicentrs bija pie Kaļiņingradas apgabala un Polijas robežas. Grūdieni bijuši jūtami arī Polijas ostas pilsētās Gdaņskā un Gdiņā un visā Polijas austrumu daļā.
Abos gadījumos cilmvietas dziļums – punkts, kur izceļas seismiskā enerģija – bijis 10 kilometri, Baltijas apgabalā 10–20 kilometri ir vidējais dziļums seismiskajām kustībām. Pirmā zemestrīce notikusi pulksten 14.05 pēc Latvijas laika un bijusi 4,8 balles pēc Rihtera skalas, otrā – pulksten 16.32, un tās spēks sasniedzis piecas balles.
Otrs zemestrīci raksturojošais lielums ir satricinājums uz zemes virsmas pēc 12 baļļu Starptautiskās satricinājuma skalas. Pēc tās Liepājas pusē pirmajā reizē satricinājums bijis līdz 3,5, bet otrajā pat 3,8 balles spēcīgs.
Reklāma
1986. gadā naktī uz 31. augustu pulksten 1.31. Šajā nakts stundā bufetēs sāka šķindēt trauki, līgojās lustras, virinājās durvis. Tās intensitāte bija 3 balles. Nākamajā dienā visa pasaule uzzināja, ka Rumānijā bijusi 6,8 balles stipra zemestrīce, kuras epicentrs atradās 132 km dziļumā, tāpēc tā bija jūtama visas bijušās PSRS Eiropas daļā.
1977. gada 4. martā, 1944. gada 10. un 11. novembrī Karpatu kalnos notika zemestrīces, kurās gāja bojā 10 000 Rumānijas iedzīvotāju. Tās bija jūtamas arī Latvijā.
1976. gada 25. oktobrī tika konstatēta 4,5 balles stipra zemestrīce ar epicentru Igaunijas salu apvidū. To varēja sajust arī Latvijā.
Reklāma
1904. gada 23. oktobrī daudzi Kurzemes un Rīgas iedzīvotāji pamanīja, ka zupa šķīvī viļņojas un krēsli kustas. Liepājā daudzi jutās kā uz kuģa klāja. Daudziem reiba galva. Petrolejas lampas un galdi drebēja, grīdas krakšķēja. Ventspilī acīm redzami kustējās Locmaņa tornis. Zemestrīces epicentrs bija Skageraka šaurumā.
1876. gada 2. janvārī pazemes troksnis, zemes grūdieni un drebēšana novērota Aizkrauklē.
1857. gadā Irbes šaurumā un tā piekrastē notika spēcīga zemestrīce, kuras rezultātā pat sabruka vecākas būves un jumti (iespējamais Zemes virsmas satricinājums pēc EMS-98 skalas – 5 – 6 balles).
Reklāma
1853. un 1854. gadā Rīgā notika spēcīgas zemestrīces, kuras pavadīja dārdoņa un jūtama zemes drebēšana (iespējamais Zemes virsmas satricinājums pēc EMS-98 skalas – 4,5 – 5 balles). Pazemes troksnis, zemes grūdieni un drebēšana novērota arī 1853. gada februārī Sausnējā.
1821. gada 21. februāra naktī Kokneses tuvumā Bilstiņu muižā atskanējis stiprs rībiens. Nesen uzceltās rijas sijas krakšķējušas, ēka līgojusies, un no baļķu starpām krituši zemē putekļi un sodrēji. Kokneses apkārtnē bija notikusi spēcīga zemestrīce, kas lika uzmosties pat guļošiem cilvēkiem. Stāvošiem – bija grūti noturēties kājās. Vairākās turpmākajās dienās līdzīgi novērojumi bijuši līdz 10 km attālumā no Kokneses (iespējamais Zemes virsmas satricinājums pēc EMS-98 skalas – 5,5 – 6 balles).
Tev patiks šie raksti
