Mēs bieži runājam, ka Latvija ir no zemestrīcēm pasargāta zeme. Dzīvojam mierīgi – zeme bieži un pamatīgi "nedreb", mājas no satricinājumiem nebrūk un nav arī cilvēku upuru.
Vai tas patiesi ir tā, ka esam drošībā?
Ja pievēršamies datiem, kuros reģistrē un apkopo zemes satricinājumus Latvijā, tad mūsu zemē ik gadu notiek ap 150 – 200 seismisku notikumu, pie tam vairākas reizes 100 gados šīs zemestrīces ir diezgan spēcīgas.
Zemestrīces Latvijā.21
226
2
Neliels ieskats Latvijas lielāko zemestrīču vēsturē:
1616. gadā Kurzemes austrumos un Bauskas apkārtnē notika spēcīga zemestrīce, kuras rezultātā cilvēki izjuta zemes satricinājumu un drebēja mājas (iespējamais Zemes virsmas satricinājums pēc EMS-98 skalas – 5 – 6 balles);
1821. gadā Kokneses apkārtnē notika spēcīga zemestrīce, kas lika uzmosties pat guļošiem cilvēkiem. Stāvošiem – bija grūti noturēties kājās (iespējamais Zemes virsmas satricinājums pēc EMS-98 skalas – 5,5 – 6 balles);
Reklāma
1853. un 1854. gadā Rīgā notika spēcīgas zemestrīces, kuras pavadīja dārdoņa un jūtama zemes drebēšana (iespējamais Zemes virsmas satricinājums pēc EMS-98 skalas – 4,5 – 5 balles)
1857. gadā Irbes šaurumā un tā piekrastē notika spēcīga zemestrīce, kuras rezultātā pat sabruka vecākas būves un jumti (iespējamais Zemes virsmas satricinājums pēc EMS-98 skalas – 5 – 6 balles);
2004. gada 21. septembrī notika spēcīga zemestrīce, kuras epicentrs atradās Kaļiņingradas apgabalā un kuru izjuta visā Latvijā. Visspēcīgākais satricinājums Latvijā bija izjūtams bijušajā Saldus rajonā (konstatētais Zemes virsmas satricinājums pēc EMS-98 skalas – 5 balles).
Reklāma
Lai lasītāji labāk varētu orientēties ballēs, kas raksturo Zemes virsmas svārstību intensitāti, mazs skaidrojums - pasaulē izmanto vairākas skalas, kuras pielieto, lai noteiktu Zemes virsmas seismisko (svārstību) intensitāti, no tām plašāk lietotās:
Eiropas makro seismiskā skala (EMS-98);
Rihtera magnitūdas skala;
Medvedeva – Sponheuera – Karnika skala (MSK-64).
Eiropas valstīs un arī virknē valstu ārpus Eiropas visplašāk lieto Eiropas makro seismisko skalu (EMS-98). EMS-98 ir pilnveidota un uzlabota MSK-64 skalas versija. EMS-98 ir unikāla ar to, ka seismiskās intensitātes mērījumu balles un to apraksts ir saskaņots starp seismologiem un inženierzinātņu speciālistiem. Kopā skalā ir 12 balles. EMS-98 skalas īss apraksts:
Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra uzkrātā informācija par seismiski aktīvākajām teritorijām Latvijas teritorijā. Latvijā ir noteiktas vairākas jau konstatētās, kā arī potenciālās seismogēnās zonas. Šajās zonās, kuras atrodas uz Zemes garozas tektonisko plātņu lūzuma vietām, ir lielāka varbūtība zemestrīcēm, kā arī zemestrīču gadījumā tur varētu rasties salīdzinoši lielāki postījumi. Pie tam Latvijā ir salīdzinoši nelabvēlīgi lokālie inženierģeoloģiskie apstākļi – irdena grunts un augsts gruntsūdens līmenis. Šie nelabvēlīgie apstākļi palielina Zemes virsmas svārstību rezonanses efektu dēļ. Zemestrīces pasaulē notiek, ievērojot atkārtotības likumu. Ar mazāku vai lielāku regularitāti tās atkārtojas vienā un tajā pašā vietā. Zemestrīču atkārtošanās ir saistīta ar periodisku tektoniskā sprieguma uzkrāšanos un tālāku sprieguma "izlādi" Zemes garozā. Ja šī "izlāde" ir strauja, tad notiek zemestrīce. Šis spriegums parasti koncentrējas Zemes garozas tektonisko lūzumu vietās.
Tāpēc arī šajās seismiskajās riska zonās nav vēlams veikt lielu, svarīgu un bīstamu objektu būvniecību. Ir risks, ka zemestrīču gadījumā, šie objekti var tikt bojāti vai pat sagrauti. Tādā gadījumā sekas var būt apdraudošas pat valsts mērogā.
Diemžēl reālajā dzīvē tas bieži nav ņemts vērā. Ja vērtējam Latviju no seismiskās drošības viedokļa, tad mēs nevaram apgalvot, ka esam pilnīgā drošībā. Drīzāk var teikt, ka Latvija atrodas seismiski mazaktīvā vietā. Un reti notiekoša aktivitāte dažkārt var būt bīstamāka par regulārām un biežām zemestrīcēm. Maza aktivitāte "iemidzina". Savietojot informāciju par Latvijas seismiski bīstamajām zonām ar šajās teritorijās esošajām apdzīvotām vietām, izveidota zemestrīču apdraudēto pilsētu un lielāko ciemu sarakstu. Šis saraksts norāda uz tām pilsētām un lielākajiem ciemiem, kas Latvijā ir visvairāk apdraudēti zemestrīču gadījumā.
Kurzemē:
Ventspils, Ovīšrags, Mazirbe, Kolka;
Piltene, Ziras;
Spāre, Usma, Padure;
Liepāja, Grobiņa, Gavieze, Tadaiķi, Dubeņi, Bārta.
Reklāma
Zemgalē un Sēlijā:
Vaski, Slampe;
Jelgava, Ozolnieki, Dalbe, Brankas;
Ādžūni, Pastališķi, Bērzi, Pāce, Ceraukste, Uzvara, Pīrāgi, Grenctāle, Jaunsaule, Mēmele, Putni, Skaistkalne, Kurmene;
Sērene, Daudzeva;
Dunava, Bebrene, Dviete, Doļnaja, Ilūkste, Romanišķi, Randene, Kalkūni, Laucesa, Maļutki, Mirnijs, Kumbuļi.
Vidzemē:
Rīga, Mārupe, Olaine, Jaunolaine, Tīraine, Jaunmārupe;
Gātciems, Sloka, Spuņciems;
Lielvārde, Kaibala, Rembate, Glāzšķūnis, Suntaži, Sidgunda, Upmalas, Allažmuiža, Allaži, Stīveri, Peltes, Sigulda;
Aizkraukle, Menģele;
Pļaviņas, Stukmaņi, Irši;
Jaunkalsnava, Mārciena, Madona, Lazdona, Biksēre, Cesvaine, Aizpurve, Dzelzava, Jaungulbene, Galgauska, Gulbene, Ozolkalns;
Trikāta, Jaunklidzis.
Tev patiks šie raksti
