Par šādu vēstures faktu uzzinu pirmo reizi. Izrādās, ka Gruzijā salīdzinoši nesen tika notverts sava veida Jetijs. Un šī nav nekāda leģenda, bet reāls fakts 
Zana - pērtiķsieviete36
508
2
18. gadsimta vidū mednieki Očamčiras apgabalā Gruzijā (tolaik Krievijas province Melnās jūras krastā) notvēra mežonīgu sievieti, kuras ķermenis ļoti atbilda pērtiķa pazīmēm – masīvas krūtis, lielas rokas un kājas, kas visas bija noklātas ar spalvu. Sieviete, kuru viņas notvērēji nosauca par Zanu, bija tik naidīgi noskaņota un mežonīga, ka viņu vairākus gadus vajadzēja turēt krātiņā.
Ar laiku viņa tomēr pierada pie cilvēkiem un iemācījās veikt vienkāršus mājas darbus, kā piemēram, labības kulšanu. Viņai bija prātam neaptverama izturība pret aukstumu un viņa necieta uzturēšanos siltās telpās. Viņai ļoti garšoja vīnogas un viņa lielos daudzumos dzēra vīnu, reizēm pārmērīgos daudzumos.
Reklāma
Kā atzīst pētnieks Kolins Vilsons, iespējams tieši pārmērīga vīna lietošana arī bija iemesls, kāpēc viņai bija bērni no dažādiem vīriešiem. Sākumā Zanas bērni pārsvarā mira, kad sieviete centās viņus mazgāt upē ledusaukstā ūdenī. To redzot, ciemata iedzīvotāji sāka viņai atņemt jaundzimušos un audzināt tos atsevisķi no mātes. Atšķirībā no mātes, Zanas bērni iemācījās runāt un ne ar ko neatšķīrās no pārējiem ciemata iedzīvotājiem.
Zana mira tajā pašā ciematā ap 1890. gadu. Viņas pēdējais bērns mira 1954. gadā. Zanas dzīvesstāstu sāka pētīt profesors Porčņevs, kurš intervēja un ieguva informāciju no veciem cilvēkiem (vienam no tādiem bija pat 105 gadi), kuri bija tikušies ar Zanu.
Tāpat viņš tikās ar diviem no Zanas mazbērniem. Mazbērniem bija tumša āda un mazdēlam vārdā Šalikula bija tik spēcīgi žokli, ka viņš ar zobiem spēja pacelt krēslu, uz kura sēdēja normāla auguma cilvēks.
Reklāma
;D
