Raksts pacelts!
Pēc Otrā Pasaules kara beigām tūkstošiem kaujas lidmašīnu, bumbvedēju, kā arī treniņiem paredzētie lidaparāti tika pamesti likteņa varā sapūšanai dažādās lidaparātu kapsētās līdz laikam, kad tās tiktu izjauktas un nonāktu metalurgā uz otrreizējo pārstrādi. Šo pamesto lidaparātu atliekas kļuva par mājvietu dažnedažādiem augiem un dzīvniekiem. Dažādās ne tik sasniedzamās pasaules malās lidaparātu daļas tika izmantotas saimniecībā un arī kā peļņas avots nododot metāllūžņosm pretī saņemot kaut kādu atlīdzību. Pat pēc visiem šiem gadiem vēl ir vietas, kur vēstures liecības manāmas ik uz stūra. Dažkārt atrodas pamesti angāri ar kādu retu lidmašīnas modeli lieliskā kondīcijā, bet par to citreiz.
Šajā rakstā redzēsiet 6 klasiskos iznīcinātājus un bumbvedējus, kuri veiksmīgi vai ne tik piezemējušies kādā ne visai labi sasniedzamā vietā, līdz ar to labi saglabājušies līdz mūsdienām.
WWII Pamesti, avarējuši, atrasti lidmašīnu vraki.13
Consolidated B-24D Liberator, Atka sala.
Pa šiem ilgajiem gadiem vienīgie šie lidaparāta apmeklētāji bija tikai migla, kas nolaidās no kalniem pļavā un varbūt kāds ziemeļbriežu ganāmpulks. Šis B-24D Liberator atrodas Ataka salā, Aleutu salu sistēmā Aļaskā. 1942. gada 9. decembrī nepateicīgo laika apstākļu dēļ lidmašīna veica avārijas nosēšanos šajā pļavā, jo jebkādi mēģinājumi piezemēties netālu esošājā lidlaukā varēja beigties ar to, ka visa apkalpe ietu bojā. Šis ir tikai viens no pavisam astoņiem D sērijas Liberator modeļiem, kas ir saglabājies daudz maz normālā stāvoklī.
Pēc tam, kad tika atmestas visas citas iespējas, pilots veiksmīgi nosēdināja lidmašīnu uz vēdera un apkalpe lidmašīnu pameta. Vienīgi viens no apkalpes locekļiem, brigādes ģenerālis Vilijams E. Laids, piezemēšanās laikā cieta, laužot atslēgaskaulu.
Atakas Libertor lidmašīnas atdusas vieta tagad ir daļa no Otrā Pasaules kara Klusā okeāna Nacionālā pieminekļa, kas tika izveidota 2008. gada 5. decembrī ar ASV prezidenta Džordža Buša atbalstu.
Messerschmitt Bf 109, Krievija.
Šis Messerschmitt Bf 109 lidaparāts, kurš ražots 1939. gadā, pārdzīvoja gan kaujas Francijā, gan Lielbritānijā, līdz nonāca līdz Krievijas frontei.
Messerschmitt Bf 109 iznīcinātāja pilots bija vācietis Vulfs Ditrihs Vidovitzs, viņa pilotēto lidmašīnu sašāva padomju lidmašīna Hurricane, un viņš bija spiests veikt ārkārtas nosēšanos uz kāda aizsaluša ezera.
Pilots saviem spēkiem izkļuva no lidmašīnas, pirms tā paspēja nogrimt, lai gan, viņš bija veicis perfektu avārijas nosēšanos, lidmašīna bija tikpat kā neskarta, neskaitot ložu caurumus tās korpusā. Lidmašīna ezera dzelmē pavadīja vairāk nekā sešas gadu dekādes, līdz to 2003. gadā izcēla. Milzīgs daudzums ložu caurumu rotāja tās spārnus un horizontālos stabilizātorus, bet lielkalibra ložmetējs bija sacaurumojis labo spārnu tā, ka domājams, tas bija par iemeslu tam, ka lidmašīna tika nosēdināta. Visā visumā, lidmašīna Messerschmitt Bf 109 saglabājusies pārsteidzoši labā stāvoklī.
Faktiski tā bija tik labā stāvoklī, ka šasija spēja noturēt lidmašīnas svaru nesalūstot. Lidmašīnas pilots Vidovitzs tika nogalināts gadu vēlāk. Domājams, ka lidmašīna satur pietiekami daudz atmiņu, saistītu ar pilota dienestu armijā. Kā saka, lietām arī ir sava atmiņa un dvēsele. Vēl labi ir redzams lidmašīnas orģinālais tuksneša kamuflāžas krāsojums.
Focke-Wulf Fw 190 ''Dzeltenais 16'' , Norvēģija.
Focke-Wulf Fw190 Würger projektējis vācu aviācijas inženieris Kurts Tanks. Focke-Wulf Fw190 Würger bija viena no veiksmīgākajām Otrā Pasaules kara kaujas lidmašīnām. Ar šo lidmašīnas modeli piloti tika iepazīstināti 1941. gada augustā un tā strauji kļuva populāra pilotu vidū, tostarp vairāku Luftwaffe augsta ranga apbalvojumu saņēmušu pilotu vidū. Kara gados tika saražotas vairāk nekā 20000 lidmašīnas, no kurām zināmi ir saglabājušies tikai 23 eksemplāri dažādās kolekcijās visā pasaulē. Tas bija aizraujošs brīdis, kad no vēsā ūdens izcēla gandrīz pilnīgu Fw 190 lidmašīnas vraku. Lidmašīnu atrada netālu no Sotras krastiem Norvēģijas rietumos, netālu no Bergenas pilsētas.
Šajā attēlā redzama līdzīga Fw 190 Würger lidmašīna, kas ir saglabājusies no kara laikiem un atrodas kādā no pasaules muzejiem.
Lidmašīnu atrada 2006. gada 1. novembrī aptuveni 60 metru dziļumā. Lidmašīnas kabīnes aizsargstikls bija pazudis un auduma daļas laika gaitā bija sadalījušās, bet lidmašīnas dzeltenais kods 16, kas tika uzkrāsots ekspluatācijas laikā, bija ideāli saglabājies, kā arī uz spārniem vēl bija labi redzami Luftwaffe apzīmējumi.
1943. gada decembrī dzeltenais 16 bija spiests veikt ārkārtas nosēšanos uz ūdens. Pilots, kura identitāde nav zināma, nosēšanās laikā izdzīvoja un paspēja pamest lidmašīnu, pirms tā nogrima savā ūdens kapā uz 63 gadiem.
Junkers Ju 88, Svalbāra
Vācu Luftwaffe Junkers Ju 88 agrīnā versija, ko sāka lietot 1939. gadā, bet to piemeklēja dažādas tehniskās problēmas ne līdz galam izstrādātā dizaina dēļ, kuras vēlāk novērsa. Vēlāk šis divmotoru Ju 88 kļuva par Otrā Pasaules kara universālo kaujas lidmašīnu, pildot dažādus uzdevumus, sākot no torpēdu bumbvedēja līdz pat izlūklidmašīnai, kā arī kā smagais iznīcinātājs.
Bet šī konkrētā lidmašīna dienestā nepalika pārāk ilgi, jo 1942. gadā tā veica avārijas nosēšanos Svālbārā, Ziemeļu ledus okeānā, pusceļā starp Norvēģiju un Ziemeļpolu. Pateicoties tam, ka lidmašīna atrodas diezgan izolētā un gūti pieejamā vietā, tā ir tikusi pasargāta no vandāļiem, suvenīru medniekiem un metāllūžņu vācējiem.
Tev patiks šie raksti
