Un vēl nedaudz par Vostoka ezeru un tā vārdamāsu — Krievijas polāro staciju.
Nesen biologi no Sanktpēterburgas kodolfizikas institūta veica analīzes ledum, kas bija ņemts no urbuma ezera ledus vāka dziļumā. Tajā atklāja baktēriju, kas spēj dzīvot vienīgi temperatūrā +55°C. Atliek secināt — kādreiz ezerā ūdenim bijusi šāda temperatūra. Bet varbūt tāda ir arī patlaban? Tātad hipotēze par to, ka ezera ūdeņus zem ledus segas kaut kas silda, teiksim — geizeri, nav nemaz tik fantastiska.
Stacijas «Vostok» vadītājs Valerijs Lukins stāsta, ka pēdējos gados ezera ledū izdarīts dziļš urbums. Zinātniekus no ezera ūdens šķir vairs tikai 130 metri — mūsdienu tehnikai tīrais sīkums. Taču urbties tālāk ir bail. Ja urbis nonāks līdz ūdenim, tad pastāv ārkārtīgi liela varbūtība, ka šajā pirms miljoniem gadu aizvērtajā «kolbā» iekļūs parasti zemes netīrumi. Ko tie izraisīs, neviens nezina. Varbūt kādas no zemes baktērijām iznīcinās visu dzīvo ezerā — zivis, moluskus utt… Pagaidām neviens nav izgatavojis sterilu urbšanas iekārtu. Tāpat nav zināms, kas var «izlauzties» no urbuma virszemē un kādas sekas tam būs. Nav taču izslēgts, ka no ezera var iznākt dzīvas būtnes un mikroorganismi, ar kuriem cilvēce vēl nekad nav saskārusies.
Nesen NASA Dienvidpolā izmēģināja Īpašu robotu dziļiem ledus urbumiem. Tas paredzēts pētījumu veikšanai uz Jupitera pavadoņa Eiropas. Arī Eiropu klāj kilometriem bieza ledus kārta, zem kuras atrodas ūdens. Temperatūra uz planētas — mīnus 70 °C. Mats matā Vostoka ezers! Tikai Kosmosā! Tam līdzinās arī Marsa polu ledus cepures. Nav izslēgts, ka gan uz Marsa, gan uz Eiropas zem ledus slāņa ir dzīvība.
Amerikāņu žurnāla «Space» publicētā raksta «Kriorobots pēta Antarktīdu» autors apgalvo, ka minētais robots jau vairākkārt ieniris Dienvidpola ledāju dzīlēs un sasniedzis 1226 metru dziļumu. Taču viss liecina, ka gan robotam, gan ezera pētīšanai īpašu uzmanību (tiesa, to pārāk neafišējot) pievērš arī ASV nacionālās drošības aģentūra.
Vispār baumas par Vostoka ezeru klīst visdažādākās, to skaitā arī pašu polārpētnieku vidū. Runā, ka tur atrodoties citplanētiešu kuģis, ka ezerā mīt sen no Zemes virsmas nozudušas ūdens ķirzakas un vēl kādi dīvaini briesmoņi.
Zinātnieki visus šos nostāstus par senajiem rāpuļiem un citplanētiešiem dēvē par mietpilsoņu spriedelējumiem. Taču uz daudziem jautājumiem arī viņiem nav atbildes.
– Vostoka ezers ir interesants ar to, — saka ASV Nacionālā zinātnes fonda ekspedīcijas Antarktīdas stacijā «Makmerdo» vadītājs Els Sazerlends, — ka jebkurš ar to saistīts atklājums uzdod daudz vairāk jautājumu nekā sniedz atbilžu.
Lukins un Sazerlends tiekas ļoti bieži un allaž apspriež Vostoka ezera izpētes problēmas. Taču apkārtējiem par to stāsta ļoti skopi. Arī citas valstis arvien biežāk rezultātus, kas iegūti, pētot unikālo veidojumu zem Antarktīdas ledus segas, pasludina par slepeniem.