Maza komunistu valstiņa, aiz kuras muguras gan stāvēja lielais brālis PSRS vs spēcīgo un tehniski attīstīto lielvalsti ASV. Un, lai cik dīvaini nebūtu, uzvarēja mežonīgā, pusfeodālā, puskomunistiskā Vjetnama...Čaklas bitītes, kuras nemitīgi un neatlaidīgi rakās zemē un taisīja lamatas no visa, no kā vien varēja uztaisīt.
Militārās vēstures fenomens, kurš šodien ir pārvērties par labu biznesa pasākumu...
Netālu no Saigonas atradās Cu Chi apvidus, kurš bija kā suņanagla sēžamvietā gan frančiem, gan pēc tam amerikāņiem.1965 gadā 25. amerikāņu kājnieku divīzija bija izvietota Cu Chi ciematā netālu no Saigonas. Tur bija Vjetkonga partizānu pretošanās kustības centrs, komunistiskās Ziemeļvjetnamas galvenā bāze. Amerikāņiem bija spoža ideja, ka nebūtu par ļaunu operatīvi piežmiegt vjetkongiešus un parādīt šiem, kur vēži ziemo. Bet! Amerikāņu bāzē sāka notikt visai dīvainas un mistiskas lietas. Neskatoties uz sevišķi rūpīgu perimetra apsardzi naktīs teltīs atskanēja šavieni, un no rīta tajās atrada nošautus kareivjus. Krūmos nometnes centrā tika redzētas noslēpumainas ēnas, kuras raidīja pilnīgi reālus šāvienus un pēc tam pazuda. Amerikāņi pastiprināja apsardzi, līdzināja džungļus ar buldozeriem un svilināja apkārtni ar napalmu. Spoki turpināja uzbrukumus. Pagāja krietni četri mēneši, kamēr tika atklāts šis noslēpums- dīvainas apstākļu sakritības dēļ 25. divīzijas bāze atradās tieši virs vjetkongiešu partizānu pazemes bāzes! Daļa tuneļu tika izrakti jau XX gs sākumā- franču okupācijas laikā.
Sāpīgais moments bija tas, ka sarkanie vjetnamieši rakās zemē kā āpši, veidodami daudzlīmeņu tuneļu sistēmas, kuru kopgarums sasniedza 200 kilometrus. Tas ir, bez tā, ka bija liels daudzums nomaskētu ieeju un izeju, strēlnieku ligzdu, bunkuru, pazemes darbnīcu, noliktavu un kazarmu, un viss tas jaukums vēl bija bagātīgi klāts ar mīnām un lamatām.
Cietajā, mālainajā zemē visu milzīgo darbu paveica trīs- četru cilvēku grupas- viens ar primitīviem instrumentiem raka tuneli, viens aizvāca zemi no tuneļa līdz vertikālajai šahtai, vēl viens to izcēla virspusē, paslēpa zem lapām jeb iemeta upē.
Amerikāņi mēģināja tuneļu ieeju meklēšanā izmantot suņus. Vjetkongieši tur sāka slēpt trofeju formas, īpaši jakas, kuras amerikāņi bieži vien pameta, sniedzot pirmo palīdzību un evakuējot ievainotos, un paši cītīgi mazgājās ar amerikāņu tualetes ziepēm. Suņi sajuta pazīstamu smaku un aizskrēja garām. Bez tam suņi, tāpat kā cilvēki, bieži uzskrēja uz mīnām un iekrita lamatu bedrēs. Beigu beigās tika sakropļots tik daudz suņu, ka suņu instruktori atteicās piedalīties šajos meklējumos. Ja eju tomēr atrada, to centās aizliet ar ūdeni, vai ielaist tur asaru gāzi. Bet daudzlīmeņu slūžu un ūdens atslēgu sistēma diezgan droši sargāja tuneļus. Tika zaudēts tikai neliels segments, partizāni vienkārši izraisīja abos galos nogruvumus un ar laiku izraka apkārtceļu.
Tā kā daudzskaitlīgās un apjomīgās bombardēšanas un apšaudes nedeva nekādus rezultātus, tika radītas īpašas karaspēka vienības- "Tunnel rats",kurās amerikāņi iekļāva neliela auguma pārdrošus puišus, kuri bija gatavi tikai ar pistoli rokās ienirt baisajā pazemes pasaulē, kurā viņus gaidīja šaurība, tumsa, mīnas, lamatas, indīgas čūskas un pēc visa tā- vēl partizāni, kuri sagatavoja amerikāņiem tādu sagaidīšanu, ka no pazemes izlīda labi ja puse no tiem, kuri tur ielīda.
Nejauši paraujot sīku diedziņu, bija lielas iespējas izlaist no ieslodzījumu indīgu čūsku vai skorpionu, pazemes eja varēja izrādīties strupceļš,
eja zem ūdens varēja izvest uz vjetkonga pārtikas noliktavu- bet varēja arī- uz nekurieni...
Zem zemes atradās vesela līdz sīkumiem pārdomāts pazemes cietoksnis- virtuves dūmvads sadalījās vairākos nozarojumos, lai no ārpuses nebūtu redzami dūmi, hospitāļa sienas bija izklātas ar izpletņu zīdu, lai pasargātu ievainotos no pazemes smiltīm un putekļiem. Elektrību apgaismojumam un pat kino rādīšanai pacietīgie vjetnamieši ražoja ar...kājām, izmantojot ģeneratorus uz velosipēda bāzes.
Apskatījos speciāli google bildes, kā tur izskatās, ieraudzīju to šaurību un nolēmu- nē, paldies. Es tur laikam no bailēm kristu histērijā un kaut kur apmaldītos. 
Tepat Latvijā rehabilitācijas centrā "Līgatne" PSRS pazemes bunkuri. . . .sākumā izejat ekskursiju un tad izejat spēli "obejkts x". Sākumā ekskursijā liksies kas tur tāds, bet spēlē daudz jautrāk.
Neko padarīt,amurikāņi ar savām tehnikām var ieskrieties...ja nu vienīgi tagad gan visticamāk ka vjetus izperinātu,jo ir tāds ierocis kā haarp,kas var radīt zemes seismiskās aktivitātes,alas vnk sabruktu.
