Zinajāt , ka Saulē atrodas praktiski visas Saules sistēmas masa ? Zinājāt ka stāvot uz Zemes mēs lidomas ar ātrumu 250 metri sekundē ? Bijā dzirdējuši , ka lielākais meteorīts sver 60 tonnas ?
Zinajāt , ka Saulē atrodas praktiski visas Saules sistēmas masa ? Zinājāt ka stāvot uz Zemes mēs lidomas ar ātrumu 250 metri sekundē ? Bijā dzirdējuši , ka lielākais meteorīts sver 60 tonnas ?
99,9% (precīzāk 749/750) Saules sistēmas masas atrodas pašā Saulē.
Mēness masa ir 81 reizi mazāka par Zemes masu, bet diametrs tikai 3,7 reizes mazāks.
Visums ir viss , kas pastāv .
Visums ir 13,7 ± 0,2 miljardus gadus vecs, tas radies lielā sprādzienā.
Nav zināms vai Visums ir bezgalīgs, tomēr tam nekur nav malas. Šeit jāņem vērā, ka telpa var nebūt plakana (mums pazīstamā Eiklīda telpa ar taisnām koordinātu asīm). Ja Visums ir galīgs, tā dimensijas veido slēgtas cilpas. Astronauts, kurš vēlēsies sasniegt Visuma malu, tiks „apvests ap stūri” un pēc kāda laika atgriezīsies savā izejas vietā no otras puses. 2 dimensiju piemērs šādam ieliektam Visumam ir Zemes virsma. Tai ir galīgs laukums, tomēr, lai kā arī mēs pa to staigātu, nekad neizdosies pārkrist pāri Zemes malai.
Lai arī kur mēs atrastos, vienmēr radīsies iespaids, ka atrodamies Visuma centrā. Lai arī kādā virzienā mēs lūkotos, cik vien tālu sniedzas mūsu skatiens, debesis būs noklātas ar galaktikām. Šādi, tiesa gan zvaigžņu, novērojumi viduslaikos radīja maldīgu priekšstatu par Zemes un cilvēka ievērojamo vietu tajā
Nevar noliegt citu Visumu eksistenci, tomēr ar Mūsu Visumu tiem nav un nevar būt nekādas saistības, līdz ar to, jautājumi kādā virzienā atrodas kāds cits visums, kā arī, vai pašlaik pastāv citi visumi ir nekorekti. Laiks un telpas dimensijas katram visumam ir savas, nav tādas absolūtas telpas, kurā ielikt vairākus visumus, kā arī nav tāda absolūta laika, kas ritētu visiem visumiem saistīti. Katrā visumā iespējams darbojas pilnīgi atšķirīgi fizikas likumi, tiem var būt dažāds dimensiju skaits un dzīves ilgums. Ja citi visumi pastāv, mēs pat nekādā veidā nevaram pārbaudīt šāda fakta patiesumu. Šī iemesla dēļ astronomi parasti runā tikai par vienu – Mūsu Visumu.
Es uzskatu , ka aiz visum ir melna tumsa , kurā atrodoties tu pazūdi laikā un no turienes nav iespējams izbēkt . Visi sen jau zin ka laiks ir izdomāta vērtība .
Visums ir pārāk sarežģīts , neviens neuzinās uz ko tas spējīgs un ko tas slēpj .
Klasiskajā fizikā laiks ir mainīgs lielums, kas (blakus telpai) nepieciešams, lai precīzi nodefinētu priekšmeta vai kustības pozīciju. Šis pieņēmums ir saskaņā ar Kanta filozofiskajām idejām, kurās laiks un telpa tiek uzskatīti par nepieciešamiem jebkurai cilvēka pieredzes uztveršanai. Relativitātes teorijā laiks ir atkarīgs no novērotāja, un dažādiem novērotājiem notikumi "A" un "B" var norisināties vienlaicīgi, A pirms B vai B pirms A atkarībā no novērotāja. Tikai tad, ja divus notikumus saista cēloņsakarība, visi novērotāji vienu notikumu redz kā "cēloni" un otru kā "sekas". Arī procesa ilgums atkarīgs no novērotāja (skatīt Dvīņu paradokss). Relativitātes teorijā laiks ir no telpas neatdalāma dimensija, tāpēc šīs teorijas ietvaros jāstrādā ar jēdzienu "laiktelpa"