Tad nu lūk arī otrā daļa klāt un šoreiz izvēlējos milzi, kurš savā laikā bija lielākais un modernākais kuģis pasaules ūdeņos, proti KMS "Bismarck".
Skaties arī:
Visu laiku varenākie kara kuģi part 2.29
217
2
1936. gada 1.jūlijā Hamburgā, ūdenī tika nolaists Bismarck klases kuģis ,,Bismarck" (kuģis tika nosaukts Vācijas apvienotāja un pirmā reihskanclera Otto fon Bismarka vārdā,1818-1898g.). Šo svinīgo momentu ar savu klātbūtni pagodināja pats Ādolfs Hitlers. Pēc divu gadu darbiem kuģis tika pilnīgi pabeigts. Priekš tiem laikiem tas bija pats modernākais un arī uz to momentu spēcīgākais kaujas kuģis pasaulē. Šī kuģa lielgabali vienu tonnu smagus lādiņus varēja raidīt 32 kilometru attālumā. Kuģa ūdens izspiede 53 000 BRT. Šis kuģis bija nacistiskās Vācijas flotes lepnums un gods. Apkalpe sastāvēja no diviem tūkstošiem speciāli atlasītiem jūrniekiem, dienēt uz šī kuģa skaitījās liels pagodinājums. Bruņojums: • 8 × 380 mm (15 collas) • 12 × 150 mm (5,9 collas) • 16 × 105 mm (4,1 collas) • 16 × 37 mm (1,5 collas) • 20 × 20 mm (0,79 collas) Bruņas: • Korpuss: 145–320 mm • Klājs: 110–120 mm • Starpsienas: 220 mm • Lielgabali: 130–360 mm • Komandtiltiņš: 360 mm
1941. gada 19.maijā iespaidīgais kuģis devās savā pirmajā un arī diemžēl beidzamajā reisā. Kuģa plāns bija sekojošs, uz trim mēnešiem doties uz Atlantijas okeāna ziemeļu daļu. Kur tā uzdevums būtu nogremdēt pēc iespējas vairāk kravas kuģus, kuri no ASV uz Angliju veda pārtiku, degvielu un munīciju. Kā arī pierādīt Britu flotei, ka Vācija ir uzbūvējusi tik varenu kuģi, kas nebaidās no izveidotās jūras blokādes. Pastāv versija, ja šis plāns būtu izdevies, tad varbūt, tas būtu izmainījis visa kara gaitu. Lai šo plānu realizētu, ,,Bismarck" kā milzu kaķis centās nokļūt nepamanāms līdz Atlantijas ūdeņiem.
Reklāma
Angļu izlūkdienests uzskatīja, ka "Bismarck", atrodas vēl Baltijas jūrā, kur veic izmēģinājuma braucienus. Bet īstenībā, tas jau gar Dānijas krastiem ar pilnu jaudu devās uz Atlantiju, cenšoties izrauties no Baltijas jūras ciešajiem apskāvieniem. Plāns bija gar Dāniju, Zviedriju un Norvēģiju ieiet Ziemeļu jūrā.
Bet diemžēl Angļu izlūklidmašīna pamanīja kuģi stāvot Norvēģijas fjordos. Tagad angļiem bija skaidrs, "Bismarck" grib izrauties Atlantijā. 23. maijā angļu kreiseris pamana "Bismarck" , kas tanī momentā atrodas šaurā jūras šaurumā, starp Islandi un Grenlandi.
„Bismarck” medībās tika iesaistīts turpat vai ikviens tuvumā esošais kara kuģis, atstājot pat vairākus kravas kuģus bez aizsardzības.Vistuvāk tajā laikā atradās kara kuģi "Hood" un "Prince of wales", kas bija 400 kilometru attālumā no vietas kur "Bismarck" tika pēdējo reizi manīts. Angļu kuģi steidzīgi mainīja kursu uz "Bismarck" atrašanās vietu.
Autors: Foto: Bundesarchiv
24. maijā atrodoties 24 kilometru attālumā no "Bismarck", kuģis "Hood" atklāj uguni, un sākās apšaude. Viens no "Bismarck" šāviņiem izgāja cauri "Hood" klājam un uzspridzināja tā munīcijas glabātuvi. Rezultātā "Hood" pārāva uz pusēm un kuģis nogrima desmit minūtēs. No kuģa komandas, kas sastāvēja no 1400 cilvēkiem izdzīvoja tikai trīs. Anglijai tas bija šoks, līdzvērtīgs kā Amerikai Perlharbora, jo "Hood" bija Britu flotes spēcīgākais kuģis.
Reklāma
Autors: Foto: Bundesarchiv
24. maijā, stundu pēc kaujas, ,,Bismarck" nolemj doties uz okupēto Franciju, lai saremontētu kaujā gūtos bojājumus. Bet trīs angļu kuģi, ieturot pieklājīgu attālumu, sekoja ,,Bismarck" pa pēdām. Lai no tiem atrautos, naktī "Bismarck" izmetot slaidu loku un šķērsojot aizmugurē sava ienaidnieka kursu, pazūd no angļu redzesloka.
"Bismarck"no saviem vajātājiem pamazām attālinās, līdz Francijai vairs palicis attālums ko var paveikt vienā dienā. Bet likteņa ironija ir tāda, ka kuģi pamana angļu izlūklidmašīna un nodod "Bismarck" koordinātes Angļu flotei. Tuvāk no visiem "Bismarck" atradās angļu aviācijas bāzes kuģis, bet uz to ir tikai novecojušas lidmašīnas ar brezentu spārniem. Un tomēr vienai no tām izdodas ar torpēdu sabojāt "Bismarck" stūres mehānismu. Gala rezultātā pašrocīgi komandai to salabot nav iespējams.
Sabojājoties stūres iekārtai "Bismarck" varēja doties tikai vienā virzienā, tas ir, uz ziemeļu austrumiem pretī Angļu flotes kuģiem. Kad Angļi uzzināja par "Bismarck" jauno kursu, viņi atteicās tam noticēt. Tikai vēlāk viņi saprata, ka kaut kas nav kārtībā ar "Bismarck" mehānismiem, bet kas, to Angļi nesaprata.
Reklāma
Naktī 27. maijā desmitiem Angļu kuģi ir pietuvojušies pie ,,Bismarck", un gaida rītu, lai atklātu uguni uz šo lielo dzels monstru. Pulkstenis 8.47 no rīta, Angļi sāk apšaudīt ,,Bismarck". Veselu stundu Angļi veica kuģa apšaudi. Kuģa klāja metāls bija nokaitēs līdz baltkvēlei, dega viss kuģa klajs. Munīcija uz ,,Bismarck"bija beigusies, bet lepnais kuģis negrima, tad Angļi pieņēma lēmumu to torpedēt. Un tikai tad, tas nogrima, tā uzskatīja angļi. Bet pēc citas versijas, angļi tā arī nespēja "Bismarck" nogremdēt, bet gan kuģa komanda to nogremdēja lai netiktu atklātas tehnoloģijas kuras "Bismarck" glabāja.
Atlantijas okeānā, 1989. gadā Robertam Balordam (tam pašam, kas atrada Titāniku) pārmeklējot 250 km² izdevās atrast kuģa "Bismarck" vraku.
