Viss sākās Atēnās..18

III 1904.gada 1.jūlijs- 23.novembris Sentluisa (ASV)

  Šajās spēlēs piedalās 651 sportists tikai no 12 valstīm. Eiropā valda spriedze, ko rada Krievu-Japāņu karš. Vairākums sportistu ir no Ziemeļamerikas, tikai 55 sportisti nepārstāv šo kontinentu. 200m un 400m barjerskrējienos uzvar ASV sprinteris Džordžs Peidžs, kļūdams par pirmo melnādaino olimpisko čempionu. Interesanti notikumi risinās arī maratona sacensībās; ASV sportists Freds Lorz nolemj, ka nav ko pārpūlēties skrienot visu distanci. Lielāko daļu- 40km viņš nobrauc ar auto, bet skriet atsāk tikai gabaliņu pirms finiša. Krāpšanās atklājās un viņš tieka diskvalificēts, bet medaļu saņem cits amerikānis- Thomas Hicks.
  Šajās spēlēs tieka uzstādīts olimpiskais rekords 200m(21,6sek), kurš paliek nepārspēts veselus 28 gadus. To paveic ‘’Milvokas meteors’’, kā tiek saukts Archie Hahn. Viņš uzvar arī 60m un 100m distancēs.
  Bet par pašu ievērojamāko sportistu noteikti jānosauc ASV vingrotājs Džordžs Eyser, kurš izcīna sešas medaļas. Un tas, neskatoties uz to, ka viņam ir protēze kreisajai kājai.

1906.gadā no 22.aprīļa līdz 2.maijam Atēnās (Grieķija) notiek tā sauktās neoficiālās Olimpiskās spēles. SOK pieņem lēmumu par spēļu rikošanu ik pa četriem gadiem un šīs spēles neatzīst. Šajās spēlēs piedalās 903 sportisti no 20 valstīm. Tolaik viņi vēl nezin, ka iegūtās medaļas netiks ieskaitītas oficiālajā statistikā.

IV 1908.gada 27.aprīlis- 31.oktobris Londona (Lielbritānija)

  Šīm spēlēm bija jānotiek Itālijā, bet iejaucās dabas spēki. 1906.gadā notiek Vezuva izvirdums un Itālija ir spiesta atteikties no spēļu organizēšanas. Stafeti pārņēm Londona. Piedalās 22 valstis, kuras pārstāv 2008 sportisti. Pirmo reizi stadionā plīvo visu dalībvalstu karogi un komandas parādē soļo aiz savas valsts karoga. Bet šeit rodas dažas domstarpības. Tā piemēram, zviedri atsakās piedalīties ceremonijā, jo virs stadiona nav izkārts Zviedrijas karogs. Savukārt somi izvēlas iet vispār bez karoga. Lieta tāda, ka šajā laikā Somija ir daļa no Krievijas impērijas. Bet iet zem Krievijas karoga somi negrib. Bet Austrālija un Jaunzēlande startē kā viena komanda.
  Olimpiskajā programmā pirmo reizi tiek iekļauts ziemas sporta veids- daiļslidošana. Vēl arī pirmoreiz tiek skrietas stafetes- 200m, 400m un 800m.

V 1912.gada 5.maijs- 22.jūlijs Stokholma (Zviedrija)

Piedalās 2407 sportisti no 28 valstīm. Beidzot tiek pārstāvēti visi pieci apdzīvotie kontinenti. Bet čempioni pēdējo reizi saņem medaļas no īsta zelta. Turpmāk tiek pasniegtas apzeltītas sudraba medaļas. Stokholmā pirmo reizi tiek izmantots elektriskais hronometrs.
  Šīs spēles vēsturē ir iegājušas arī ar ļoti skumju atgadījumu- pirmo reizi sacensību laikā mirst sportists. Tas ir Portugāles maratonists Francisko Lazaro, kurš mirst no sirdslēkmes. Bet japānis Kanakuri Shizō (arī maratonists) izstrādā pavisam traku numuru. Sacensību organizatoriem par šausmām viņš pazūd sacensību laikā. Vēlāk gan atklājas, kas tad īsti ir noticis. Karstuma dēļ maratonists zaudē samaņu un kāda zemnieku ģimene par viņu parūpējas. Kad sportists atgūst spēkus, viņš nevis dodas pie organizatoriem, lai visu paskaidrotu, bet gan atgriežas Japānā. Sacensību amatpersonas pārdzīvo pamatīgu satraukumu.
  Krievijas impērijas komandā startē arī pārstāvji no mūsdienu Latvijas teritorijas. Un stenda šaušanas sacensībās Haralds Blaus (1885-1945) izcīna bronzu.

VI 1916.gads

Spēles bija paredzētas Berlīnē (Vācija). Sagatavošanās darbi jau ritēja, ‘’Deutsches stadion’’ sāk celt jau 1912.gadā. Bet I Pasaules kara uzliesmojums draud izjaukt visu. Organizatori tomēr vēl nezaudē cerības, bet galu galā spēles tiek atceltas.

VII 1920.gada 20.aprīlis- 12.septembris Antverpene (Beļģija)

  Piedalās 29 valstis. Sportistu skaits-2626. Pirmo reizi mastā tiek uzvilkts olimpiskais karogs ar pieciem apļiem, bet beļģu paukotājs Vikors Buans pirmo reizi dalībnieku vārdā dod olimpisko zvērestu. Bet sportistus var pieteikt tikai nacionālās Olimpiskās komitejas.
  Īpaši veiksmīgas šīs spēles ir amerikāņu peldētājai Ethelda Bleibtrey. Viņa izcīna zelta medaļas visās trīs sieviešu peldēšanas disciplīnās. Bet zviedru šāvējs Oscar Swahn kļūst par vecāko medaļnieku, 72 gadu vecumā izcīnot sudraba medaļu.
  Šajās spēlēs notiek arī sacensības ziemas sporta veidos- daiļslidošanā un hokejā. Hokejam šī ir debija olimpiskajās spēlēs.

VIII 1924.gada 4.maijs- 27.jūlijs Parīze (Francija)

   Spēlēs piedalās 44 valstis. 3089 sportisti ir gatavi cīnīties par medaļām. Pirmo reizi tiek izveidots Olimpiskais ciemats, kur koka mājiņās tiek izmitināti visi sportisti. Šīs ir pirmās spēles, kurās ir standarta 50m peldbaseins. Arī olimpiskā devīze ‘’Citius, Altius, Fortius’’ tiek izmantota pirmo reizi. Oficiāli tiek apstiprināta maratona distance- 42,195km. Pirmo reizi papildus 195m tiek pievienoti 1908.gada VOS Londonā, lai maratonisti skrietu gar karaļnamu.
  Somu skrējējs Paavo Nurmi izcīna piecas zelta medaļas. Apbrīnojami, bet divas medaļas tiek izcīnītas tikai ar 55 minūšu pauzi. 10.jūlijā viņš vispirms viegli uzvar 1500m skrējienā, tad pēc nepilnas stundas atkal atgriežas trasē un uzvar arī 5000m skrējienā.
  Bet Austroungārijā dzimušais peldētājs Johnny Weissmuller pēc šīm spēlēm (iegūst 3 zelta medaļas peldēšanā un bronzu ūdenspolo) kļūst par kinozvaigzni. Viņš ir pirmais Tarzāna atveidotājs uz kino ekrāniem.

IX 1928.gada 28.jūlijs- 12.augusts Amsterdama (Nīderlande)

  2883 sportisti pārstāv 46 valstis. Pirmo reizi stadionā tiek iedegta simboliskā olimpiskā uguns. Sākot ar šīm spēlēm tiek ieviests termins- Vasaras Olimpiskās spēles. Sacensības ziemas sporta veidos notiek atsevišķās- Ziemas Olimpiskajās spēlēs. Pirmo reizi tiek noteikts standarta grafiks spēlēm- 16 dienas un aizsākta tradīcija, ka spēļu atklāšanas parādi atklāj Grieķija- valsts, kurā meklējama Olimpisko spēļu izcelsme,bet parādi noslēdz valsts, kura ir spēļu organizatore. Pēc 16 gadu pārtraukuma spēlēs atgriežas Vācija. Sievietes sāk piedalīties arī vieglatlētikas sacensībās.