Tie, kam pieder kaķi jau noteikti ir ievērojuši, ka kaķi nereti mēdz gulēt uz cilvēka ķermeņa, dažreiz pat gluži neparastās vietās, turklāt, padzenot tos nost, pēc brīža jau atkal iekārtojas tajā pašā vietā. Mēs vēl, varbūt, pat nejūtam nekādas sūdzības par saslimušo orgānu, bet sākoties patoloģiskam procesam, mainās šo orgānu biostrāvojums. Kaķi šo strāvojumu sajūt lieliski, tāpēc labprāt cenšas saimnieku izārstēt. Ne jau velti kaķiem tiek piedēvētas mistiskas iezīme un reizēm pat liekas, ka viņi ir ne no šīs pasaules. Kaķiem ir ļoti spēcīgs enerģētiskais lauks un arī ķermeņa temperatūra ir augstāka kā cilvēkam- 380 C Enerģētiskais lauks un siltums ir tas, ar ko kaķis pozitīvi iedarbojas uz cilvēka veselību. Nereti gadās, ka saimniekam slimojot savārgst arī dzīvnieks, tas tādēļ, ka kaķis sevī uzņem daļu no slimā organisma negatīvās enerģijas, bet kaķiem, atšķirībā no cilvēkiem, enerģētisko lauku izdodas ātri atjaunot līdzsvarā. Novērots, ka vislabāk kaķi palīdz pie tādām slimībām, kā reimatisms, iekaisumi, osteohonrozes, artrozes uc. Slimībām, kā arī pateicoties siltuma radītajam muskuļus atslābinošajam efektam, palīdz samazināt sāpes. Tāpēc, ja jūsu mīlulis pēkšņi sācis gulēt uz jums kādā noteiktā vietā, padomājiet, kā pēdējā laikā jūtaties, vai nav laiks padomāt par savu veselību. Mājas kaķis, tāpat kā suns un mājputns, ir viens no senākajiem dzīvniekiem, kuri gadsimtiem ilgi dzīvojuši kopā ar cilvēku. Valda uzskats, ka suns ir sameklējis cilvēku, bet cilvēks, savukārt, sameklējis kaķi. Kaķi sākuši kontaktēties ar cilvēku kopš tā laika, kad tas pārtraucis klejojošo dzīvesveidu un apmetās vienā noteiktā vietā. Cilvēki un kaķi līdzās dzīvo jau aptuveni 12 000 gadu. Pirmā ziņas par kaķu piejaucēšanu saistās ar 6. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras, ar Anatoliju, kur tika atrastas figūriņas, kurās attēlotas sievietes, kas rotaļājas ar kaķiem. Nepārprotama ir Senās Ēģiptes ietekme kaķa kā mājdzīvnieka attīstībā. Kaķis Senajā Ēģiptē bija gan kulta dzīvnieks, gan veiksmīgi tika izmantots labības klēšu aizsardzībai pret grauzējiem. No Ēģiptes kaķus Eiropā ieveda romieši, kuri atgriezās no karagājieniem ne tikai ar mantisko laupījumu, bet arī ar dzīvo. Arī šodien kaķi ir vispopulārākie mājdzīvnieki pasaulē. Pēc statistikas datiem, Vācijā ir viens, bet Francijā pat divi kaķi uz katru iedzīvotāju. Visu mājas kaķu ciltstēvi ir Nūbijas savvaļas kaķi, kurus ēģiptieši pirms pieciem tūkstošiem gadiem izveda no Nūbijas. Senie ēģiptieši augstu vērtēja kaķu brīnišķīgo spēju iznīcināt grauzējus. Par to kaķi bija pieskaitīti pie svētajiem dzīvniekiem, bet nakts, auglības un bērnu radīšanas dieviete Basta tika attēlota ar kaķa galvu. Kaķi dzīvoja lepnos tempļos, pārtiekot no vislabākās barības, viņiem kalpoja savi priesteri, viņus pielūdza daudzie cienītāji.
Kaķis Vikipēdijas raksts Mājas kaķis (vai vienkārši kaķis) (Felis silvestris catus) ir mazs, plēsīgs zīdītājs, kas ir pieradināts jau vairāk nekā 7000 gadu. Ļoti populārs mājdzīvnieks. Kaķi parasti sver no 4 līdz 7 kg, dzīvo no 15 līdz 20 gadus ilgi. Mājas kaķa izcelsme Mājas kaķi ir cēlušies no dažādām savvaļas pasugām. Pirmie kaķi parādījās Ēģiptē, kuri izcelšanās ir saistīta ar Nūbijas savvaļas kaķiem. Arī Eiropā vēlāk tika pieradināti pirmie mājas kaķi. Higiēna Kaķi ir pazīstami, kā ļoti kopti un tīrīgi dzīvnieki. Kaķi, lai savestu kārtībā savu ķermeni, izmanto ķepas un mēles palīdzību. Vietas, kuras kaķis var aizsniegt ar mēli, tiek sakoptas bez ķepu palīdzības, bet piemēram, lai sakoptu savas ausis, kaķis papriekš samitrina ar mēli savu ķepu un tad šo ķepu berzē pret tīrāmo vietu, tas ir, piemēram, pret ausīm. Ūdens kaķiem nepatīk, jo tas saistās ar ķermeņa atdzišanu, ar siltuma un aukstuma sajūtu. Kaķa kažoks ir diezgan sauss, tāpēc tas ātri samirkst un zaudē siltumizolējošās īpāšības. Ja kaķis dzīvo siltākos apvidos, tad tā nav pārāk liela problēma, bet tiklīdz klimats kļūst vēsāks, kaķis vairs nevar atļauties tādā veidā zaudēt siltumu. Bet ne visas kaķu šķirnes baidās no ūdens. Turcijas Vana kaķis, kurš dzīvo pie Vana ezera Turcijas austrumos, ar prieku peldas ezerā. Fizioloģija Izmērs Kaķi parasti sver no 2,5 līdz 7 kg, lai gan dažu kaķu šķirnes pārstāvji, piemēram, meikūni, sver ap 11,3 kg. Ir reģistrēti pat 23 kg smagi kaķi, bet šie gadījumi ir izņēmumi. Pretstatā, vieglākie pieauguši kaķi sver mazāk nekā 1,8 kg.
Nagi Bieži ir maldīgs priekšstats, ka kaķi nagus ievelk, kad viņam tie nav vajadzīgi, bet īstenībā ir otrādi. Kaķi nagus tieši izlaiž, kad viņam tos vajag, bet kad vairs tos nevajag, tie automatiski atkal ielaižas ķepā. Kad kaķi izlaiž nagus, saraujas cīpslas, kuri iztaisno vairākus kauliņus. Nagi kaķim kalpo gan medībām, gan cīņām, gan priekšmetu satveršanai. Pirms medījuma nogalināšanas, kaķi parasti tieši ar nagiem to notur, lai tas neaizmuktu. Nagi kalpo arī, lai cieši noturētos, piemēram, pie koka. Visiem šiem nolūkiem kaķa nagiem ir jābūt asiem. Citiem dzīvniekiem protams arī ir nagi, bet tie nav tik ļoti nepieciešami, lai izdzīvotu, kā tas ir kaķiem. Daudzi saimnieki saviem kaķiem izvēlas nagus izoperēt vai, humānāk, nogriezt, lai tie neskrāpētu tapetes un mēbeles. Tādēļ šiem kaķiem ir grūti pielāgoties apkārtējai videi, ja tie nokļūst uz ielas. Kaķu šķirnes Kaķu šķirnes tiek grupētas galvenokārt pēc diviem kritērijiem, tas ir, garspalvainie un īsspalvainie kaķi. Kaķu šķirņu uzskaitījums Šeit minētas tikai dažas no kaķu šķirnēm:
Abesīnietis
Amerikāņu īsspalvas kaķis
Birmietis
Bombejs
Jorkas šokolādes kaķis
Krievu zilais kaķis
Meinkūns
Norvēģijas meža kaķis
Britu garspalvas kaķis
Britu īsspalvas kaķis
Eiropas īsspalvas kaķis
Ēģiptiešu Mau
Himalajietis
Persietis
Siāmietis
Turcijas Angora kaķis
Turcijas Vana kaķis
Kaķa audzināšana Tīršķirnes kaķi, kuriem bieži jāpiedalās izstādēs, regulāri jāiet vannā. Ja kaķēnus jau no mazotnes pieradina pie šīs procedūras, tad tie vannošanos spēj paciest diezgan labi. Kaķis- dakteris. Tie, kam pieder kaķi jau noteikti ir ievērojuši, ka kaķi nereti mēdz gulēt uz cilvēka ķermeņa, dažreiz pat gluži neparastās vietās, turklāt, padzenot tos nost, pēc brīža jau atkal iekārtojas tajā pašā vietā. Mēs vēl, varbūt, pat nejūtam nekādas sūdzības par saslimušo orgānu, bet sākoties patoloģiskam procesam, mainās šo orgānu biostrāvojums. Kaķi šo strāvojumu sajūt lieliski, tāpēc labprāt cenšas saimnieku izārstēt. Ne jau velti kaķiem tiek piedēvētas mistiskas iezīme un reizēm pat liekas, ka viņi ir ne no šīs pasaules. Kaķiem ir ļoti spēcīgs enerģētiskais lauks un arī ķermeņa temperatūra ir augstāka kā cilvēkam- 380 C Enerģētiskais lauks un siltums ir tas, ar ko kaķis pozitīvi iedarbojas uz cilvēka veselību. Nereti gadās, ka saimniekam slimojot savārgst arī dzīvnieks, tas tādēļ, ka kaķis sevī uzņem daļu no slimā organisma negatīvās enerģijas, bet kaķiem, atšķirībā no cilvēkiem, enerģētisko lauku izdodas ātri atjaunot līdzsvarā. Novērots, ka vislabāk kaķi palīdz pie tādām slimībām, kā reimatisms, iekaisumi, osteohonrozes, artrozes uc. Slimībām, kā arī pateicoties siltuma radītajam muskuļus atslābinošajam efektam, palīdz samazināt sāpes. Tāpēc, ja jūsu mīlulis pēkšņi sācis gulēt uz jums kādā noteiktā vietā, padomājiet, kā pēdējā laikā jūtaties, vai nav laiks padomāt par savu veselību. Mājas kaķis, tāpat kā suns un mājputns, ir viens no senākajiem dzīvniekiem, kuri gadsimtiem ilgi dzīvojuši kopā ar cilvēku. Valda uzskats, ka suns ir sameklējis cilvēku, bet cilvēks, savukārt, sameklējis kaķi. Kaķi sākuši kontaktēties ar cilvēku kopš tā laika, kad tas pārtraucis klejojošo dzīvesveidu un apmetās vienā noteiktā vietā. Cilvēki un kaķi līdzās dzīvo jau aptuveni 12 000 gadu.
Pirmā ziņas par kaķu piejaucēšanu saistās ar 6. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras, ar Anatoliju, kur tika atrastas figūriņas, kurās attēlotas sievietes, kas rotaļājas ar kaķiem. Nepārprotama ir Senās Ēģiptes ietekme kaķa kā mājdzīvnieka attīstībā. Kaķis Senajā Ēģiptē bija gan kulta dzīvnieks, gan veiksmīgi tika izmantots labības klēšu aizsardzībai pret grauzējiem. No Ēģiptes kaķus Eiropā ieveda romieši, kuri atgriezās no karagājieniem ne tikai ar mantisko laupījumu, bet arī ar dzīvo.
Arī šodien kaķi ir vispopulārākie mājdzīvnieki pasaulē. Pēc statistikas datiem, Vācijā ir viens, bet Francijā pat divi kaķi uz katru iedzīvotāju. Visu mājas kaķu ciltstēvi ir Nūbijas savvaļas kaķi, kurus ēģiptieši pirms pieciem tūkstošiem gadiem izveda no Nūbijas. Senie ēģiptieši augstu vērtēja kaķu brīnišķīgo spēju iznīcināt grauzējus. Par to kaķi bija pieskaitīti pie svētajiem dzīvniekiem, bet nakts, auglības un bērnu radīšanas dieviete Basta tika attēlota ar kaķa galvu. Kaķi dzīvoja lepnos tempļos, pārtiekot no vislabākās barības, viņiem kalpoja savi priesteri, viņus pielūdza daudzie cienītāji. Ugunsgrēka gadījumā ēģiptietim no sākuma bija jāiznes kaķis un tikai pēc tam viņš drīkstēja ķerties pie uguns dzēšanas. Svētā dzīvnieka nāvi ļoti smagi pārdzīvoja. Bija sēru rituāls, saskaņā ar kuru nogrieza matus uz galvas un noskuva uzacis. Kaķa nogalināšana, pat nejauša, tika sodīta ar nāvi. Ir teika par to, kā kaķu dēļ ēģiptieši zaudēja kaujā persiešiem. Persiešu ķēniņš Kambizs pirms uzbrukuma kādai ēģiptiešu pilsētai savāca milzum daudz kaķu. Dzīvniekus palaida karaspēka priekšā, kur katrs karavīrs vairoga vietā turēja svēto radībiņu. Ēģiptieši padevās bez cīņas – viņi nevarēja riskēt ar kaķu dzīvībām. Mirušos dzīvniekus balzamēja un apbedīja no zelta vai sudraba izgatavotās kastēs, kuras bija bagātīgi rotātas ar dārgakmeņiem. 1860.gadā Ēģiptē netālu no Benihasānas atklāja kaķu kapsētu, kurā bija apbedītas 180 tūkstoši kaķu mūmijas. Kaķu laimīgā dzīve Ēģiptē beidzās aptuveni pirms 700 gadiem, kad ietekmīgā viduslaiku baznīca sāka vajāt dzīvniekus, kas bija cieņā Austrumos. Ar kristietības pastiprināšanos reliģiozā cīņa saasinājās un kaķiem iestājās melnie laiki. Par to, ka viņi bija pagānu dievi, par tieksmi pastaigāties naktīs, par nedzirdamo gaitu, par naktī spīdošajām acīm (par visu to, ko pielūdza Ēģiptē) viņus pasludināja par elles izdzimumiem, nešķīstā iemiesojumu, raganu pakalpiņiem. Gandrīz visās Eiropas valstīs kaķi kļuva par ļaunuma simbolu, it sevišķi - melnie. Dzīvniekus slīcināja, meta no torņiem, simtiem dedzināja sārtos. Holandē bija iedibināta sevišķa kaķu trešdiena – kaķu masveida iznīcināšanas diena. Un tikai žurkas izglāba maigos plēsējus no inkvizīcijas kalpiem; to draudošie uzbrukumi lika cilvēkiem saglabāt un pat iegādāties kaķus. Tai pašā laikā musulmaņi atšķirībā no eiropiešiem kaķus cienīja un turēja godā. Kā vēsta leģenda, Muhamedam, kas ļoti mīlēja kaķus, bija jāceļas un jāiet, bet uz platās piedurknes gulēja viens no kaķiem. Lai neiztraucētu mīluli, Muhameds aizgāja ... nogriezis piedurkni. Arī Japānā kaķi ir iekarojuši vispārēju atzinību: peles dievina zīdtārpiņus, bet kaķi peles. Uzlecošās saules zemē kaķi kopš seniem laikiem uzskata par viena Tokijas tempļa aizbildni, kur tas ir atainots ar paceltu labo ķepu: tā ir Maneki-Keko, kaķene – laimes un veiksmes aizbildne. Kaķis ir arī literārs tēls (atcerēsimies Runci zābakos vai kaķi Behemotu Bulgakova “Meistarā un Margaritā”). Ne mazāku artavu tas ir devis arī zinātnē. Franču pētniekam Bernāram Kurtuā, brokastojot savā kabinetā, uz pleca sēdēja viņa mīlulis. Kaķim tas apnika, viņš nolēca uz galda un sasita mēģenes ar reaktīviem. Šķidrumi, kas bija tajās, sajaucās un ķīmiskās reakcijas rezultātā gaisā pacēlās violetu tvaiku mākonis. Kad tas nosēdās, Kurtuā pamanīja uz priekšmetiem kristāliskas nogulsnes. Tas bija tajā laikā neatklātais brīvais jods. Tā, pateicoties kaķim, bija izdarīts nozīmīgs zinātnisks atklājums. Dāņu zinātnieks Finzens pievērsa uzmanību neparastai slima kaķa uzvedībai. Dzīvnieks sēdēja uz mājas jumta. Kā tik viņam tuvojās ēna, viņš uzreiz pārgāja uz jaunu vietu, ko apspīdēja saule. Tādus manevrus kaķis atkārtoja vairākkārt. Un Finzens aizdomājās. Vai tik ar saules stariem nevar ārstēt cilvēku? Uzticoties kaķa instinktam, zinātnieks sāka eksperimentus. Tie parādīja, ka labvēlīgi iedarbojas violetā spektra stari. Tad arī tika ieteikts izmantot ultravioletos starus ārstnieciskos nolūkos. Šī ideja tika veiksmīgi īstenota, par ko Nilss Rūbergs Finzens saņēma Nobela prēmiju. Savulaik Čārlzs Darvins norādīja uz āboliņa sēklu ražas atkarību no kaķu skaita. Kaķi iznīcina peles, peles izposta kameņu ligzdas, bet kamenes apputekšņo āboliņu. Un tā, jo vairāk kaķu, jo mazāk peļu, jo mazāk peļu, jo vairāk kameņu un lielāka sēklu raža. Bet cilvēks, kas iesējis sēklas, iegūst barību lopiem. Un tā iznāk, ka savā ziņā kaķi palīdz cilvēkam iegūt piena produktus un gaļu. Slavenais vācu zoologs Brēms uzskatīja, ka starp citiem zīdītājiem (izņemot pērtiķus) kaķiem ir visaugstākā intelekta pakāpe. Viņi ir pacietīgi, apķērīgi, sevišķi uzmanīgi, un tiem ir zibenīga reakcija. ASV Ņūmeksikas štata pilsētiņas Laskruses bankā iebruka laupītāji, viņi lika kasierim nostāties ar seju pret sienu un atņēma seifu atslēgas. Kaķis Kaspars, kas līdz tam mierīgi snauda uz palodzes, nolēca uz grīdas un nemanāmi uzgūlās uz trauksmes signalizācijas pedāļa zem galda. Policijas iecirknī ieslēdzās signāls “Bankas aplaupīšana”.
Angļu kalpotājas Dorotijas Kenedijas mājā naktī ielavījās zagļi un sāka draudēt saimniecei, pieprasot naudu. Un te viņiem virsū metās saniknotais runcis Laki. Šņācot un spļaudoties viņš saplēsa vienam zagiim drēbes, saskrāpēja to, bet pēc tam klupa virsū otram. Apjukuši no negaidītā uzbrukuma, laupītāji izlēca pa logu.
Ir aprakstīti daudzi gadījumi, kad kaķi drosmīgi aizstāv savus saimniekus, biežāk bērnus, no čūskām, kuras viņi zibenīgi ķer ar zobiem un nokož. Ne visi droši vien zina, ka kaķi var kalpot valsts dienestā. Tā, lai peles nesabojātu pasaulslavenā Britu muzeja nenovērtējamo kolekciju, tā štatā oficiāli ir “kaķu rota” no sešiem kaķiem. Katrs saņem 50 mārciņu gadā. Lai kaķus neviens neaiztiktu un visi apmeklētāji zinātu, ka tie ir “muzeja darbinieki”, viņiem izdod uniformu – katram ap kaklu apsieta liela dzeltena lente! Analoģiskā darbā piestrādā kaķi arī dažās Londonas pasta nodaļās.
