Vīri, kuri uzbūvēja Ameriku! Endrū Kārnegijs6

Kļūstot par "labo roku" Tomasam Skotam, Endrū sāka pelnīt lielāku algu. Endrū mācijās no sava mentora un sāka ieguldīt savus līdzekļus dažādos uzņēmumos. Gadiem ejot, Endrū kļuva par aizvietotāju Tomasam Skotam, tādā veidā kļūstot par Direktoru Pensilvānijas dzelceļa kompānijā. Endŗū sāka pelnīt vēl vairāk un iegūstot vēl līdzekļus no saviem ieguldijumiem, viņa gada ienākumis sasniedza 50 tūksoši dolāru.

Spēja saskatīt iespējas!

Tomasa Skota sapnis bija uzcelt tiltu pāri Misisipi upei, kas savienotu austrumus ar rietumem. Endrū nevilcinoties nodibināja celtniecības kompāniju "Keystone Bridge", lai uzbūvētu tiltu. Tajā laikā uzskatīja, ka tādu tiltu uzbūvēt ir nereāli, jo koks nespētu izturēt tādu smagumu tadā garumā. Tāpēc tiltu vajadzēja būvēt no tērauda, bet tērauds bija ļoti dārgs un iegūstams tikai mazos daudzumos. Un tur arī Endrū pamanīja iespēju, viņš saprata, ka tērauds ir jāražo pašam.

Endrū pameta direoktora darbu un apceļojot visu Angliju, viņš ieguva zināšanas par tērauda liešanu un tās rūpnīcas darbu. Atgriežoties Amerikā, Endrū Kārnegijs atvēra rūpnīcu, kas izmantoja angļu izgudrojumus metalurģijā. Pateicoties tam, viņš pabeidza tilta būvniecību un tādā veidā ieguva milzīgu pasūtijumu skaitu. 

Endrū ienākumi auga un viņa rūpnīca sāka ražot vairāk tērauda, nekā visa Anglija kopā. Un tas bija iemesls dibināt kompāniju "Carnegie Steel", kas sevī ietilpa dzelzrūdas raktuves, ogļraktuves utt.

Endrū Kārengija tēraudas radīja būvniecības sprādzienu Amerikā. No Kārnegija tērauda visā Amerikā sāka būvēt ēkas, tiltus, dzelzceļus u.c. Lielākā daļa no ēkām Amerikā ir būvētas no Kārnegija tērauda, visa Čikāgas pilsēta ir būvēta no Kārnegija tērauda. Dēļ šāda būvniecības sprādziena, Kārnegijs kļuva par otro bagātāko cilvēku Amerikā, tikai atpaliekot no Rokfellera. 

Bet tad viņš pieļāva lielāko kļudu savā dzīvē.

Lielākā kļūda mūžā!

Endŗū iepazinās ar ogļu raktuvju īpašnieku Henriju Friku un kļuva par partneriem. Henrijs Friks bija skarbs vīrs, kurš savas problēmas risināja ar spēku un ieročiem. Henrijs tika pasludināts par direktoru Kārnegija kompānijā. Henrijs Friks, lai paugstinātu ienākumus, samazināja algas un palielinājas darba laiku. Tas nepatika strādniekiem, kuri jau tā strādāja necilvēciskos apstākļos. Bet tas nebija viss, Henrijs ieviesa jaunas tehnoloģijas rūpnīcās, tādā veidā darbinieki kļuva nevajadzīgi, tāpēc tūkstoši tika atlaisti. Tas izraisīja protestus un darbinieku streiku. Kārnegijs tajā laikā atradās Eiropā.

Galvenājā rūpnīcā, kura atradās Pensilvānijā, darbinieki pārstāja darbu un bloķēja rūpnīcas ieeju. Henrijs Friks rīkojās radikāli un ar 300 vīru streiklaužiem mēģināja apspiest protestētajus. Sākās 13 stundu ilga kauja, kurā mira 7 strādnieki un 11 tika ievainoti. Pēc tam iejaucās ASV armija un aptrurēja visas nekārtības. 

Kārnegijs pēc šī notikuma pārstāja jebkādu sadarbību ar Henriju Friku. Šis notikums padarīja Kārnegiju par nīstāko cilvēku Amerikā.  Lai gan galvenais vaininieks bija Henrijs Friks, viņš nesaņēma nekādu sodu, pat labāk, viņš caur tiesas procesu panāca, ka Kārnegijs viņam samaksā 30 miljonus dolāru kā kompensāciju. Visu vainu nācās pieņemt Endrū Kārnegijam, viņš iegrima smagā depresijā.

Kārnegijs iegrima depresijā un viņš vainoja sevi strādnieku nāvē. Kārnegijs pieņēma smagu lēmumu, pārdot savu tērauda impēriju. Kompānijas vērtība bija ļoti milzīga, kuru varēja atļauties tikai bāgātākie no bāgātakajiem. Kārnegijs pārdeva savu kompāniju banķierim un ivestoram - Džonam Morganam. Tas bija lielākais darījums vēsturē, Kārnegijs pārdeva savu kompāniju pa 470 miljoniem (100 miljardi pēc mūsdienu inflācijas).

Pārdevis savu kompāniju, Endrū Kārengijs kļuva par bagātāko cilvēku Amerikā, apsteidzot Rokfelleru. Depresijas, vainas apziņas un sirdapziņas mocīts, Kārnegijs ziedoja milzīgas summas. Viņš ziedoja cietušo strādnieku ģimenēm, maksāja viņiem pensijas, atvēra vairāk kā 2000 bezmaksas publiskās bibliotēkas visā pasaulē. Atvēra savu koncerzāli, universitāti un vairākus fondus. Viņš pat maksāja pensijas valsts darbiniekiem - skolotajiem, ārstiem u.c. Viņš burtiski ziedoja visu savu naudu. Viņa ziedojumi sasniedza 350 miljonus (750 miljardu pēc mūsdienu inflācijas) Tādi ziedojumi nebūs vairāk nekad. Šis vīrs uzbūvēja Ameriku!