Iepriekšējais raksts: Vīri, kuri uzbūvēja Ameriku! Kornelius Vanderbilts
Džons Rokeffelers dzima 1839. gadā, baptistu ģimenē. Ģimene bija nabadzīga. Džona tēvs bija krāpnieks kurš ceļoja pa valsti pārdodams brīnum līdzekļus, kuri itkā ārstē vēzi un citas kaites. Māte bija mājsaimniece, tāpēc stabili ienākumi īsti nebija. Tā kā Džona māte bija stingra baptiste, viņa Džonam mācija, ka vajag strādāt un taupīt. Tas viņu iedvesmoja uz visu atlikušo mūžu. Kad bija svētki un Māte visiem pagatavoja pa 500 gramiem konfekšu, viņš to nēda. Viņš konfekti sadalīja vairākos gabaliņos un pārdeva vietējiem bērniem. Naudu viņš netēreja, bet iedeva mātei. Nevarot paļauties uz tēvu, Džons pameta skolu, nepabeidzis pat sākumskolu, lai palīdzētu ģimenei.
Džons pameta skolu mācoties sākumskolā, bet grāmatvedības kursus viņš bija beidzis. 16 gadu vecumā viņš sāka strādāt Klīvlendas tirzniecības kompānijā pa grāmatveža palīgu. Pelnot 25 dolārus mēnesī, par pirmo algu viņš iegādājās grāmatvedības grāmatu, kur ierakstīja visus izdevumus. Šos pierakstus viņš glabāja visu mūžu, jo bija šausmīgi taupīgs.
4 gadu laikā viņš bija iekrājis 800 dolārus un vēl aizņemoties 1000 dolārus, viņš uzsāka savu tirzniecības kompāniju.
Amerikas pilsoņu kara beigās netālu no Klīvlendas atklāja naftu un pilsētu pārņema naftas drudzis. Nafta tolaik nebija tik vērtīga kā tagad, bet tik un tā ar to varēja nopelnīt, jo to izmantoja apkurē un kerasīna ražošanā. Tā kā Rokefellers dzīvoja Klīvlendā, viņš izlēma beigt tirzniecības biznesu un sākt naftas iegūšanas biznesu.
Ļoti ātri viņš saprata, ka naftas urbšana ir ļoti "ķēpīga" un izmaksas ir pārāk lielas. Tā kā Rokefellers bija ļoti taupīgs, viņš negribēja lielas izmaksas un pārgāja uz naftas pārstrādāšanas biznesu. Tomēr vis negāja tik gludi, jo naftas piedāvājums bija lielāks nekā pieprasījums un tas radīja naftas krīzi.
Notikums, kas izmainīja visu!
Naftas biznes turpināja grimt, tāpēc viņš centās noslēgt jaunus līgumus austrumu piekrastē. Tāpēc viņš dēvās uz sarunām ar transportēšanas magnātu Korneliusu Vanderbiltu, bet nokavēja vilcienu. Tas vilciens avarēja un visi pasažieri gāja bojā. Kopš tā brīža viņš sevi uzskatīja par dieva izredzētu, tā itkā dievam uz viņu būtu plāni. Šis notikums viņu mainīja un pie Vanderbilta viņš dēvās jau kā cits cilvēks.
Rokefellers tiekoties ar Vandebiltu solīja piepildīt visus viņa vagonus ar kerasīnu, tādēļ Vanderblits noslēdza līgumu ar Rokefelleru. Rokeffelers apšmauca Vanderbiltu, jo patiesībā viņš nevarētu piepildīt pat 25% vagonu. Bet līgums ar Vanderbiltu viņu padarītu par galveno naftas magnātu. Tāpēc viņš sāka meklēt investīcijas savam jaunajam uzņēmumam un dibinājas kompāniju "Standart Oil", kas ātri vien kļuva par galveno naftas kompāniju valstī.
Augot pieprasījumam pēc naftas, "Standart Oil" vērtība auga, un Rokefellers kļuva ar vien bagātāks, tāpēc dzelceļa īpašnieki pacēla cenu par naftas pārvadāšanu. Rokefelleram tas nepatika un viņš izdarīja ko revolucionāru. Viņš sāka būvēt trubas, pa kurām piegādāja naftas produkciju uz pilsētām, tādā veidā radot milzīgus zaudējumus dzelzceļa kompānijām, bet pats Rokefellers kļuva vēl bagātāks un nu viņam piederēja jau 90% naftas biznes amerikā.
Rokefellers gāja vēl tālāk. Viņš gribēja iznīcināt visus savus konkurentus, tāpēc viņš rīkojās ļoti radikāli. Rokefellers samazināja naftas cenu, kas radīja zaudējumus viņam, bet vēl jo vairāk viņa konkurentiem. Tādā veidā konkurentiem nekas cits neatlika kā pārdot savus uzņēmumus Rokefelleram. Rokeffelers izveidoja Monopolu un viņš kļuva par bagātāko cilvēku pasaulē ar 400 miljardu lielu bagātību, kas bija 2% no tā laika valsts ekonomikas. Jāpiebilst ka viņa kompānija amerikā bija kaut kas līdzīgs "Gazprom" krievijā.
Rokefellera bagātība piesaistīja ASV prezidenta Teodora Rūzvelta uzmanību. Rūzvelts ienīda monopolistus un sāka pret tiem karu. Rokefellers ar valsti tiesājās 10 gadus līdz beidzot 1911. gadā viņš zaudēja un viņa kompānija "Standart Oil" tika sadalīta 38 mazākās kompānijās. Rokefellers zaudēja milzīgo ietekmi, bet ne naudu.
Rokefellers kļuva vecs un sāka nodarboties ar filantropiju. Viņš ziedoja miljonus slimību ārstēšanai. Viņš ziedoja vismaz 500 miljonus izglītības sistēmai, dibinot vairākas universitātes, tā skaitā Čikāgas Universitāti. Viņs ziedoja baptistu baznīcām. Šobrīd vēljoprojām pastāv viņa ziedojumu fonds "Rockefeller Philanthropy Advisors" .
Daudzi šo vīru uzskata pa dēmona iemiesojumu, bet patiesībā viņš palīdzēja cilvēkiem un ziedeoja nabagajiem. Šajam vīram var pārmest tikai viņa neētiskās metodes konkurentu apkarošanā. Šis ir vīrs kurš uzbūvēja Ameriku!