Dzīvespriecīgā 19 gadīgā meitene, kura 1837 gadā kāpa britu tronī, diez vai paredzēja, kādas asociācijas izraisīs viņas vārds pec 100 gadiem. Viktorijas laikmets nebija sliktākais laiks britu vēsurē - literatūra zēla un plauka, attīstījās ekonomika un zinātne, koloniālā impērija sasniedza savas virsotnes. Tomēr pirmais, kas ienāk prāta par šo laiku, ir viktoriāņu morāle. …
Viktorijas valdīšanas laiks bija kā mierīgas pārgremošanas laiks pēc mežonīgas pārrīšanās. Iepriekšējajā periodā bija revolūcijas, kari, koloniālie iekarojumi, un galīgi nebija nekādu superstingru tikumu un klīrīgas uzvedības. Angļi zināja dzīves prieku vērtību un nodevās tiem diezgan brīvi - ja neskaita ne pārāk ilgo puritāņu kustības laiku, kurš turklāt vēl uz īsu laiku pārvērta monarhiju par republiku. Bet pēc tam tikumi atkal atslāba, un karaļi, kuri valdīja pirms Viktorijas, bija uzskatos un uzvedībā vairak ka brīvi. Viljams IV, Viktorijas tēvocis, neslēpa, ka viņam ir 10 ārlaulības bērnu, Georgs IV, neskatoties uz 150 cm vidukli, arī bija diezgan liels draiskulis. Monarhijas prestižs Viktorijas laika sākumā bija zems, kā nekad.
Lai ko arī nedomātu Viktorija, no viņas tika prasīta pavisam cita uzvedības stratēgija, un tas, ka viņa bija mantojusi Hanoveras dinastijas kaislīgo dabu - par to liecināja kaut vai viņas vīriešu aktu kolekcija - neko nenozīmēja.Vienu tādu gleznu viņa uzdāvināja vīram - princim Albertam. Un pec tam nekad vairs tā nedarīja. Vīrs pilnīgi atbilda laika garam un viņam galīgi nebija nekā kopīga ar saviem radiniekiem - Zaksen - Koburgiem - vispārzinamiem izvirtuļiem. Kā teica pats Alberts, viņš "jutās gandrīz fiziski slims, tikai izdzirdot par laulības parkāpšanu vien".
Viktorijas laika uzvedības kodekss- tas ir visu iespējamo tikumu uzskaitījums - darba mīlestība, punktualitāte, merenība, saimnieciskums utt.
Īpaši skarbi Viktorijas laikā tika vajāts kaislīgums - vīriešiem un sievietēm bija vispār jaaizmirst, ka viņiem ir ķermenis. Vienīgās ķermeņa daļas, kuras drīkstēja palikt neapsegtas, bija seja un rokas. Uz ielas sieviete bez cimdiem un vīrietis bez augstās apkakles un kaklasaites skaitījās gandrīz kaili. Visa Eiropa jau sen aizpogāja pogas, Anglijā visu aizsaitēja ar aukliņām.
Par jūtām un emocijām runāja tikai puķu valodā. Aizšauta putna kakla izliekums gleznā tika uztverts kā erotika. Pie galda piedāvāt dāmai putna kājiņu skaitījās nepieļaujama rupjība.
Pēc pusdienu beigām dāmas atstāja galdu, bet vīrieši palika izdzert vīna glāzi un uzsmēķēt cigārus.
Atklāta simpātiju izrādīšana bija aizliegta. Precētiem cilvēkiem citu cilvēku klātbūtnē bija pieņemts vienam otru uzrunāt oficiāli uzvārdā, lai neciestu apkārtējo cilvēku tikumība. Mēģināt runāt ar nepazīstamu cilvēku skaitījās nepieļaujami.
Vārds "mīlestība" bija nepieļaujams. Sarunājoties ar pretējo dzimumu atklātības kalngals bija jautājums "Vai es varu cerēt?", uz ko atbilde varēja būt tikai "Man japadomā" Komunicēšana sastāvēja no stingri reglamentētām rituālām sarunām un simboliskiem žestiem. Augstākā simpātiju izpausme bija atļauja jaunajam cilvēkam nest meitenes dziesmu grāmatiņu nākot no svētdienas dievkalpojuma.
Meitene skaitījās sakompromitēta, ja pat uz īsu brīdi palika divatā ar vīrieti.Atraitnis nedrīkstēja dzīvot kopā ar savu neprecēto meitu - viņai vajadzēja vai nu pārcelties dzīvot atsevišķi, vai pieņemt kompanjoni - citādi viņu turēja aizdomās par incestu.
Meitenes nedrīkstēja neko zināt par seksu un bērnu dzemdēšanu - neviens viņām pat pirms kāzām neko nepastāstīja. Pirmā kāzu nakts viņas reizēm iedzina panilā līdz pat suicīdam.
Grūtniece aizvainoja viktoriānisko tikumību - grūtniece ieslēdzās četrās sienās un slēpās zem īpaša piegriezuma kleitas. Nedrīkstēja runāt par grūtniecību, drīkstēja tikai teikt, ka sieviete atrodas "laimīgā gaidīšanā"
Skaitījās, ka saslimušai sievietei ir cienīgāk nomirt, neka atļaut ārstam -vīrietim veikt "apkaunojošas" medicīniskas manipulācijas. Ārstu kabinetos stāvēja aizslietņi, caur kuru spraugu ārsts varēja sataustīt slimnieces pulsu vai pieskarties pierei, lai noteiktu, vai tā nav karsta.
Statistikas fakts: 1830-1870 gados ap 40% angļu sieviešu palika neprecējušās, kaut gan vīriešu netrūka. Un vaina bija ne tikai taja, ka klīrības dēļ attiecibu veidošana radīja milzu problēmas - bija vēl kārtu atšķirības,un bija gandrīz vai sarežģīts algebrisks uzdevums sarēķināt, kurs kuram drīkst vai nedrīkst būt pāris. Pat divu aristokrātu ģimeņu atvasēm laulība varēja būt tabu kāda konflikta dēļ, kurs bija noticis kaut kad XV gadsimtā.
Veiksmīgs lauku tirgotājs nedrīkstēja savu meitu apprecināt ar muižas pārvaldnieka dēlu, jo "vecākais kungu kalps" uz sabiedrības kāpņu pakapiena stāvēja daudz augstāk par veiksmīgu tirgotāju, pat, ja tirgotājs bija par viņu bagātāks. .
Skarbie Viktorijas laikmeta noteikumi darbojās tikai līdz vidušsķiras apakšslāniem, vienkāršā tauta dzīvoja pavisam savādāk. Tikai augstākajā sabiedrībā bērni varēja atļauties būt nevainīgi eņģelīši, kurus sargā no ļaunās pasaules - apakšslāņu bērni sāka strādāt šahtās un fabrikās jau sešu gadu vecumā.
Par visu cirku dzimumu savstarpējās attiecibās vienkāršā tauta pat nezināja- apnikušu sievu varēja pat vienkārši pārdot, kamēr augšslāņiem šķiršanās bija gandrīz neiespējama lieta. .
"Radies faktiski jau pirms karalienes Viktorijas valdīšanas sākuma, viktoriānisms arī nebūtībā aizgāja pirms viņas valdīšanas beigām - to labi parāda angļu literatūra- trīs māsas Brontes ir koncentrēts viktoriānisms, velakajos Dikensa romānos jau ir viktoriānisma noriets, bet Šova un Velsa dabos jau vairs ir tikai viktoriānisma ēna. Angļi kādu laiku tēloja labos bērnus, un tad viņiem tas apnika. " Tā jau ir. Cilvēkiem apnīk būt paklausīgiem, jo tas liekas garlaicīgi. Bet tomēr- ilgtermiņā tas uzlabo attiecības, rada lielāku dzīves jēgu utt, (Ja vien nav tā, ka spiež ievērot konkrētus, nevajadzīgus rituālus vai ģērbāšanos un mākslīgu izturēšanos). T.i. dzīvē ir Balanss starp 2 galējībām- 1.pilnīgi tikumisko, ar paražām, ģerbāšanos un mākslīgo labestību Un 2- narkomāniju, alkoholismu, pusaudžu mau*ošanos un grūtniecību, sievas sišanām, braukšanu dzērumā, bomžiem utt.
''Tikai augstākajā sabiedrībā bērni varēja atļauties būt nevainīgi eņģelīši''
Kaut kas līdzīgs ir arī mūsdienās, vienīgi nav vairs tā vergošana agrā jaunībā.
