Viena diena kosmosā!9

Iedomājies, diennakts laikā astronauti noskatās 16 saulrietus! Dienu kosmosā īsti nevar saukt par tādu, kādu piedzīvojam uz Zemes, kad ceļamies no rīta un gulēt ejam vakarā. Tomēr astronauti, neskatoties uz to, ka atrodas bezsvara stāvoklī, dzīvo pēc stingra grafika, kas ir maksimāli pietuvināts mūsu ritmam.


Katru rītu atskan modinātājs, kas astronautus pamodina jaunai darba dienai. Tāpat kā uz Zemes, arī kosmosā viņi sakārto savas guļasvietas. Tās jāizvēlas pareizi. Lai no rīta nepamostos ar sāpošu galvu, guļammaisiem jāatrodas ar pastāvīgu gaisa plūsmu nodrošinātā vietā.
Pēc pamošanās astronauti ātri apģērbjas. Viņi nēsā vienreiz izmantojamas drēbes, kuras “izmet atkritumos” vidēji ik pēc trim dienām. Kāpēc? Jo kosmosā nav veļas mašīnas. Apakšveļa un zeķes tiek mainītas ik pa divām dienām, džemperi un virsējais apģērbs — retāk. Katram astronautam ir savs kurpju pāris, kas izmantojams uz skrejceliņa un atsevišķs pāris ritenim.
Japāņu zinātnieki ir ķērušies pie veļas uzlabošanas un mēģina radīt tādu, ko nevajadzētu mainīt mēnešiem ilgi. Japānas astronauts Koiči Vakata jau ir izmēģinājis pirmos šīs veļas paraugus. Kas zina, varbūt arī mēs kādu dienu varēsim nopirkt zeķes, kas pēc nedēļas ilgas nēsāšanas neodīs pēc Latvijas siera. :)


Lai pārējos kolēģus netraucētu nepatīkams ķermeņa aromāts, astronauti izmanto luksusa ierīci — dušu. Tajā ūdens tiek izsmidzināts augšpusē, bet lejā iesūknēts ar īpaša ventilatora palīdzību. Šo ūdeni pēc tam filtrē un attīra, lai varētu izmantot atkārtoti. Kosmosā ūdens ir ļoti vērtīgs. Lai to taupītu, parasti norīvējas ar mitru sūkli.
Matu mazgāšana tev šķistu ne mazāk dīvaina. Šampūns ar dvieli tiek ierīvēts matos. Dvielis nodrošina, lai izkritušie vai nolūzušie mati nenonāktu apkārtējā telpā, kur tos varētu ieelpot vai arī tie ielidotu kādā ierīcē. Pēc tam ar otru dvieli mati tiek maksimāli iztīrīti no šampūna paliekām. Iedomājieties, cik gan astronauti ir priecīgi, atgriežoties uz Zemes un ieejot normālā dušā vai pat vannā!


Vismaz vienas lietas dēļ vīriešu kārtas astronauti apskauž sievietes astronautes. Tā ir skūšanās, kas kosmiskajā stacijā nepavisam nav vienkārša padarīšana. Daudzi vīrieši pat labprātāk ataudzē bārdu un ūsas, lai ķēpa būtu mazāka. Gan izmantojot putas, gan elektrisko skuvekli, galvenais ir nodrošināt, lai nekādi krikumi nelidinātos apkārt. Putu gadījumā viss noskūtais tiek ieslaucīts dvielī un tas sarullēts. Ja bārdu skuj ar elektrisko skuvekli, nogrieztos matiņus savāc īpašā putekļusūcējā.
Astronauti arī tīra zobus — tikpat bieži kā uz Zemes un ar savu iecienītāko zobu pastu. Tikai muti viņi neskalo nedz ar ūdeni, nedz ar skalojamo līdzekli, bet izspļauj zobu pastas atliekas dvielī. Par zobiem viņi ļoti rūpējas — ja kāds sāks sāpēt, nakts vidū tā vienkārši neaizbrauksi uz tuvāko diennakts zobārstniecības klīniku...


Rīta cēlienam seko brokastis — pirmā no trim nopietnajām maltītēm dienā. Mūsdienās astronautu ēdienkartē ir dažādi produkti. To klāsts ir daudz plašāks un gardāks nekā tolaik, kad kosmosā devās pirmie cilvēki. Tomēr arī mūsdienās kosmosa ēdienam jābūt īpaši iepakotam un pielietojamam, lai tas brīvi nelidinātos apkārt. Dzērieni un zupas ir iepakotas plastmasas maisiņos ar iebūvētu salmiņu. Galds veidots tā, lai pievilktu metāliskos priekšmetus — dakšiņas, nažus, karotes un arī konservu kārbas. Izrādās, kosmosā notrulinās garšas kārpiņas, tādēļ astronauti labprātāk izvēlas asākus ēdienus ar izteiktāku garšu.
Astronauti ēdienu izvēlas vairākus mēnešus pirms lidojuma. Degustācijās nākamā apkalpe no piedāvātā klāsta atlasa tos, kas vislabāk garšo. Izvēlētie ēdieni tiek sagatavoti un sapakoti tā, lai nesabojātos visā misijas garumā, jo ledusskapja tur, augšā, nav. Kad astronauti izvēlējušies labākos ēdienus, tos pārbauda dietologi —jāpārliecinās, lai uzturs apgādātu cilvēkus ar nepieciešamajām barības vielām.


Gan jau tevi interesē, kā kosmonauti nokārto dabiskās vajadzības jeb apmeklē tualeti. Pat nezinātājam ir skaidrs, ka tā vienkārši aiziet un pasēdēt sirsniņmājiņā nevarēs. Astronauti atzīst, ka pie tualetes ierīces ir grūti pierast. Tā izskatās visai biedējoša, tomēr kopš pirmo kosmisko staciju laikiem būtiski progresējusi.
Tātad, lai pasēdētu kosmiskajā sirsniņmājiņā, vispirms ir jāpiesprādzējas. Īpašas blīves nodrošina, lai sēdētāja dupsis būtu hermētiski nodalīts no ārpuses. Kad vajadzības nokārtotas, atliek paraut īpašu kloķi. Nē, ūdens tur nebūs. Šis kloķis iedarbina jaudīgu ventilatoru un atver izvades caurumu, pa kuru viss nevajadzīgais aizplūst prom. Cietie atkritumi tiek sapresēti un noglabāti, lai ar kādu no vienreiz lietojamajiem kosmosa kuģiem nogādātu atmosfērā, kur tie sadeg. Katram astronautam ir arī savs personīgais urīna savācējs. Urīns tiek atkārtoti pārstrādāts un izmantots, jo, kā jau mēs noskaidrojām, ūdens ir ļoti dārga prece.


Brokastis paēstas, un var sākties darbs. Pēc ikrīta sapulces un norādījumu saņemšanas no Zemes daži astronauti pārbauda, vai stacijā visas ierīces darbojas pareizi — ja ne, tiek veikti remontdarbi.
Katru dienu astronauti arī vingro, lai nezustu ķermeņa muskuļu masa, kā arī nemazinātos kaulu izturība. Īsāku misiju laikā pietiek ar 30 vingrošanas minūtēm dienā, bet astronauti, kuri kosmiskajā stacijā dzīvo ilgstoši, vingro vismaz 2 stundas dienā. Fiziskie vingrojumi palīdz atbrīvoties no “kosmiskās šņaukāšanās”, kas rodas, ķermeņa šķidrumiem uzkrājoties galvā. Astronauti var izvēlēties dažādus trenažierus — skrejceliņu, riteni, dažādas elastīgās lentes, pie kurām nākas sevi piestiprināt.