Viduslaiku Arhitektūras un mākslas stili -3

Apzeltīts bronzas krusts, Vācija, 

11. - 12. gs. mija

Krustu rotā 346 dārgakmeņi un pērles.

[Atvainojos, bilde ir pašbildēta, jo šo krustu neatradu.]

Atšķirībā no arhitektūras romānikas dekoratīvā māksla nereti bija ļoti izsmalcināta. Arīt tā bija cieši saistīta ar Baznīcu. Relikviju šķirsti, biķeri, svečturi, un citi dekoratīvie piederumi parasti atradās dievnamos, un daudzi no tiem tika lietoti dievkalpojumos.

Brīnišķīgas ir grāmatu ilustrācijas, kas, tāpat kā lielākā daļa romānikas laika mākslas darbu, tika radītas klosteros.

Gotika

Kopš 12. gadsimta vidus vispirms Ziemeļfrancijā, bet aptuveni simts gadus vēlāk arī citās Eiropas zemēs sāka celt baznīcas, kas bija pavisam citādas nekā ierastās drūmās romānikas celtnes. Jaunajam stilam - gotikai  bija raksturīgs vieglums un graciozitāte.

Bildē: Gotiskās velves shēma

Laikā no 1250. līdz 1500.gadam Anglijā, Vācijā, Skandināvijā, Livonijā, Polijā, Itālijā un  citās zemēs tika uzceltas daudzas gotiskās celtnes - ne vien banzīcas un klosteri, bet arī pilis, rātsnami, ģilžu ēkas, kā arī pilsētnieku dzīvojamās mājas. Katrā Eiropas daļā gotikas arhitektūrai bija savas vietējās īpatnības, tomēr arī kopīgās iezīmes bija visur manāmas. 

Romānikas arhitektūrā noteicošās bija horizontālās līnijas, turpretī gotikas celtnes tiecās uz augšu, pretī debesīm. Šādu iespaidu varēja radīt ar galvenā gotikai raksturīgā elementa - smailarkas palīdzību. To pielietoja visur, kur vien tas bija iespējams - logu, ieejas portālu un īpaši gotikas laikmetā ļoti iecienīto velvju galeriju izveidē.

Smailarkas spēja noturēt un novadīt uz balstiem baznīcu svaru. Līdz ar to izzuda nepieciešāmība pēc biezām sienām un starpsienām.

Sienām kļūstot plānākām, varēja izveidot lielus un garus logus, pa kuriem telpā ieplūda daudz gaismas. Logos novietoja skaistas vitrāžas - no krāsainiem stikla gabaliņiem darinātus mākslas darbus. Gotiskā baznīcā cilvēku pārņem viegluma, gaišuma un atbrīvotības sajūta, viņa skatiens tiecas  augšup - pretī dievam. 

Baznīcas, īpaši to portālus, rotāja daudzas skulptūras. Arī tās bija garas un slaidas, ar gotikai raksturīgo ķermeņa izliekumu S burta formā. Parasti skulptūras bija spilgti izkrāsotas, taču šis krāsojums līdz mūsu dienām tikpat kā nekur nav saglabājies. Arī gotiks glezniecībā tika atspoguļotas galvenokārt reliģiska rakstura tēmas. Tomēr māsklinieki jau sāka vērīgāk pētīt un savos darbos attēlot arī dabu, sava laika celtnes un cilvēkus.

Parīzes Dievmātes katedrāle.

Tā ir viena no slavenākajām Eiropas gotikas celtnēm.

Tās celniecība tika uzsākta 12. gs., bet 13. gs. tā ieguva gotiskus vaibstus.

Lai gan šeit vēl samanāmas dažas norādes uz romānikas tradīcijām, katedrāles fasādē viegli saskatāmas visai gotikai raksturīgās pazīmes.

Celtne ir sadalīta trīs stāvos. Trīs ieejas portāli rotāti ar neskatiāmām figūrām. Virs centrālā portāla izveidots liels apaļš rotājums, t. s. gotiskā roze. Vieglo, graciozo kolonnu rina izskatās kā savdabīgas akmens mežģīnes.

Katedrāles torņos iebūvēti milzīgi dubultlogi, ko citu no cita atdala tieva kolonna. Fasādē ir mulzum daudz rotājumu - figūras, augu ornamenti u.c.

Tie izteiksmes ziņā cits citu papildina.

Šartas katedrāle Francijā. 

To uzcēla apbrīnojami ātri - 26 gados (no 1194. līdz 1220. gadam).