Ir pagājis laiciņš kopš iepriekšējā raksta par sazvērestību teoriju apmītām katastrofām.
Tagad pienācis laiks pievērsties vēsturiskiem notikumiem kuri tā teikt jau vnk no malas skatoties rada aizdomas.
Šajā rakstā esmu apkopojis top3 vēsturiskas sazvērestības.
Napoleona nāve- atklāta sazvērestība?
Kad Napoleons nomira gūstā uz mazās britiem piederošās Svētās Helēnas salas, daudzi šaubījās vai viņa nāvei ir dabiski iemesli. Slimības laikā Napoleons pats bija jutis ko nelāgu, tāpēc viņš saviem ļaudīm lūdza pēc viņa nāves pieprasīt līķa sekciju.
Napoleons nomira 1821. gadā. Sekciju veica angļu ārsti, kas konstatēja ka viņš miris no kunģa vēža, tomēr šāda diagnoze neatbilst slimības gaitai. Pat speciālisti brīnījās, ka nomirstot Napoleons vēl arvien bija tukls. Kunģa vēža pacienti parasti mirstot ir ļoti novārguši un tievi.
Šāds izskaidrojums palika spēkā līdz 1961. gadam, kad savas aizdomas izpauda zviedru zobārsts Stēns Fošhuvuds. Viņš pamanīja, ka Napoleona simptomi atbilst lēnai noindēšanai. Zobārsts uzsāka lielu izpētes darbu, lai iegūtu vienu no matu šķipsnām, kas bija nodota Napoleona uzticības personām. Viņam izdevās atrast kādu kam piederēja šķipsna, un matu analīze apstiprināja aizdomas: tur bija arsēna pēdas(tātad noindēšana)!
Viņa analīzes tika skarbi kritizētas, taču vēlāk tās apstiprināja citu analīžu rezultāti, kas arī skaidri uzrādīja ilgstošu saindēšanos ar arsēnu.
Aizdomas par slepkavību krīt uz vienu no Napoleona uzticamajiem draugiem. Viņa motīvs varētu būt Napoleona romāns ar viņa sievu. Pagaidām ticamāk liekas, ka viņu varētu būt noindējuši angļi. Jebkurā gadījumā angļi šos faktus noslēpa bailēs, ka Napoleonu padarīs par mocekli. Lai gan talantīgais karavadonis bija uzvarēts un dzīvoja gūstā uz izolētas salas, angļi joprojām baidījās no šī vīra, kuram bija gandrīz maģiska ietekme uz francūžiem
Napoleona laikā arsēnu izmantoja arī medicīnā. Tātad arī, iespējams, ka Napoleons pats lietoja arsēnu kā narkotikas. Trešais izskaidrojums arsēna paliekām matos radās1980. gadā- kāds britu ķīmiķis ar radio sludinājuma palīdzību ieguva gabaliņu no tapetēm Napoleona mājoklī Svētās Helēnas salā. Ķīmiķis izvirzīja teoriju, ka arsēns varēja izdalīties no tapetēm. Senos laikos arsēnu izmantoja ražojot zaļas tapetes.
Matu analīze nav galīgais pierādījums tam, ka Napoleons tika saindēts, taču šķiet daudz ticamāka par kunģa vēža diagnozi.
Pērlharbora-vai uzbrukums bija gaidīts?
Pārsteiguma uzbrukums Pērlharborai 1941. gadā maksāja gandrīz 2500 amerikāņu dzīvības, tāpēc šis notikums daudzus gadus svilināja amerikāņu pašapziņu.
Vēlākos gados vēsturnieki ir atraduši virkni faktu, kas norāda, ka uzbrukumu varbūt varēja paredzēt.
Līdz ar to vēsturnieki sēja aizdomas, ka Vinstons Čērčils un/vai Franklins Rūzvelts zināja par uzbrukumu, taču nebrīdināja bāzi, jo vēlējās izmantot sakāvi politiskiem mērķiem. Abi valstu vadītāji vēlējas, lai ASV iesaistītos karā pret nacistiem, bet amerikāņu sabiedrība iestājās pret dalību karā, jo uzskatīja to par eiropiešu lietu. Uzbrukums vienā rāvienā mainīja noskaņojumu ASV, kas pēc tam iesaistījās karā.
Cilvēks dzelzs maskā
''Cilvēks dzelzs maskā'' ir sens noslēpums, kas metis izaicinājumu vairākām vēsturnieku paaudzēm un iedvesmojis gan rakstniekus, gan kino ļaudis.
Sazvērestību teorijas, kas saistītas ar šo vēsturisko mīklu, atšķiras no tipiskajām. Savā ziņā var teikt, ka sazvērestība jau ir atklāta. Tas ir fakts, ka Luijs XIV un viņam tuvie ļaudis apcietināja ''Cilvēku dzelzs maskā'' un izvēlējās slēpt viņa identitāti. Nevienam nav izdevies noteikt gūstekņa identitāti un līdz ar to atklāt kāpēc bija tik svarīgi slēpt viņa vārdu un seju.
1687. gada 30. aprīlī daži karaļa vīri kopā ar maskā tērptu gūstekni ieradās mazajā Svētās Mageritas salā pie Kannām. Maskotais vīrs tika ieslodzīts salas fortā, kur viņam bija ērta kamera. Ar gūstekni apgājās labi, un neviens nešaubījās, ka apcietinātais ir augstmanis. Tika stingri uzraudzīts, lai gūsteknis neizpaustu savu vārdu un viņš vienmēr valkāja melnu samta masku(Jēdzienu ''Cilvēks dzelzs maskā'' ieviesa Voltērs un vēlāk Aleksandrs Dimā).
1698. gadā gūstekni pārvietoja uz Parīzi, kur viņš 1703. gadā mira cietumā. Nav zinām, cik ilgi šis vīrs sēdēja cietumā, bet skaidrs, ka cietums Svētās Mageritas salā viņam nebija pirmais, tā ka runa ir par daudziem gadiem.
Karaļa dvīņu brālis?
Pastāv neskaitāmas teorija par ''Cilvēka dzelzs maskā'' identitāti. Lielos vilcienos tās var iedalīt divās grupās. Vēsturiskās teorijas cenšas atklāt gūstekņa identitāti, analizējot cietuma grāmatas un citus vēsturiskus avotus. Vispopulārākā versija pēc šīs analīzes ir nodevīgais itāliešu grāfs Antonio Matioli, taču kandidātu vidū ir arī Boforas hercogs un franču virsnieks Estāšs Dožērs. Šo teoriju problēma ir tā, ka tās neizskaidro, kāpēc bija tik svarīgi slēpt gūstekņa identitāti. Tieši tas ir spekulatīvo teoriju izejas punkts. Visticamāk gūstekņa seju vajadzēja slēpt tāpēc, ka viņu viegli varēja atpazīt. Šis apgalvojums balsta teoriju, ka maska slēpa karaļa dvīņubrāli vai varbūt pašu karali. Pastāv arī teorija, ka tādā veidā no ceļa novāca Luija XIV pusbrāli.
Beigās pievienoju dažas bildītēs
