Vēstures slavenākie ''drudži''0

NAFTAS DRUDZIS

Pirmais naftas urbums veikts 19. gs. vidū ASV. Taču kopš tā brīža vismaz pusi gadsimta neviens tā arī neapņēmās uzsākt masveida melnā zelta iegūšanu. Naftas drudzis sākās Teksasā, kur tajā laikā galvenokārt audzēja kokvilnu un lopus, bet naftu sākotnēji izmantoja kā smērvielu. Par lūzuma mirkli kļuva 1901. gads, kad sīkuzņēmēji, uz labu laimi uzrbjoties zemē, uzdūrās ievērojamām naftas atradnēm Spindltopas provincē. Teju nepilna pusgada laikā uzradās 200 vismaz tā dēvētie naftas tornīši, kas sāka ar pilnu jaudu pumpēt ārā no zemes dzīlēm ''dzīvu naudu'', bet pēc aptuveni 30 gadiem Teksasas ziemeļaustrumu daļā atklāja vēl vienas tikpat gigantiskas atradnes.

ZELTA DRUDZIS

Apzinātājā vēsturē tikai ASV vien bijuši trīs tādi drudži. Visspēcīgākais uzplaiksnīja Kalifornijā, Kolomā, kad 1848. gadā 24. janvarī kāds ierindas strādnieks, vārdā, Džeims Viljams Māršals būvējot kapteinim Suteram kokzāģētavu Amerikanriverā atrada metālu gabaliņus, kurus viņš atpazina kā zeltu. Šis notikums kļuva par iemeslu tam, ka simtiem tūkstošu alkatīgu cilvēku burtiski okupēja neapdzīvotu apvidu, ātri vien pārvēršot to biezi apdzīvotā pavalstī.. Šī drudža beigas bija 1855. gads, kad lielākā daļa zelta meklētāju pārvietojās Ziemeļamerikas virzienā, konkrēti - uz bijušo Krievijas teritoriju Aļasku.

DIMANTA DRUDZIS

Dimanta atradnes atklāja Dienvidāfrikā 19. gs. otrajā pusē. Pirmo meklētāju uzņēmumu dibināja 1871. gadā, tas sāku darbību mūsdienas pilsētas Kimberlijas apkaimē. Tur ieradās tūkstošiem alkatīgu meklētāji no visas pasaules, jo viņi bija sajutuši iespēju viegli nopelnīt, ''tik mazlietiņ parakņājoties zemē''. Lielā cieņā bija 500 m platais karjers "'Lielais Caurums'', kurā dimantus varēja iegūt pavisam vienkārši - ļoti smagā fiziskā darbā. Zināms, ka kopš tā brīža apmēram pusgadsimta laikā meklētāji no šīs apkaimes virszemē izcēluši teju trīs tonnas dimantu.

KAUČUKA DRUDZIS

Šajā ziņā izteikti līderi ir brazīlieši, jo viņi drudžojās pat divas reizes. Pirmo reizi 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā, kad parādība aptvēra visu Amazones baseina teritorju, tas ir, kur auga koks haveja, no kuras sulas iegūst kaučuku, ko izmanto gumijas ražošanai. Pasaules valstu ''investori'' vārda tiešā nozīmē uzbruka Brazilijas kaučukam, tādējādi Brazilija kļuva bagātāka un aizvien civilizētāka valsts ar attīstītu infrastruktūru. Taču jau drīz uzmanīgie britu ''investori'' pamanījās izvest mūžzaļā auga sēklas uz Āfriku un Āziju, kur tas viegli ieaugās, un tā kaučuks kļuva ievērojami lētāks, ļoti īsā laikā izputinot lielu daļu brazīļu plantatoru. Bet otro reizi kaučuka drudzis Brazīliju skāra Otra pasaules karā laikā, kad Japāna iebruka teritorijās ar hevejas plantācijām, kas piespieda angļus un amerikāņus iepirkt kaučuku tieši no Brazīlijas.