Vēstures fakts vai mīts?16

 Fakts vai mīts?

Pāveste Johanna bija vienīgā sieviete, kura jebkad sēdējusi Romas pāvesta krēslā.

Vēlo viduslaiku hronikās populārs bija stāsts par kādu vārdā nenosauktu sievieti, kurai divus gadsimtus iepriekš brīnumainā kārtā izdevās iegūt pāvesta amatu Romas katoļu baznīcā un atrasties tajā dažus gadus. 13. gadsimta beigās šis stāsts tika papildināts - sievietei tika piešķirts vārds Johanna, un minēts, ka viņa amatā tikusi, jo uzdevusies par vīrieti. Johannas vārds pirmo reizi minēts dominikāņu mūka, hronista Opavas Martina darbā "Chronicon pontificum et imperatorum". Viņa stāsta versijā Johannas patiesais dzimums tika atklāts, kad viņa dzemdēja kādas procesijas laikā. Par to, kas ar pāvesti notika tālāk ir divas versijas: pirmajā viņa tika izraidīta uz kādu klosteri, bet otrajā - viņa nomira dzemdību laikā. Leģendai par pavēsti Johannu ticēja gadsimtiem ilgi, taču mūsdienu vēsturniekiem līdz šim nav izdevies atrast reālus pierādījumus tam, ka par pavēsti reiz bijusi sieviete, ne arī to, ka šāda sieviete būtu jebkad eksistējusi, tāpēc tā tiek uzskatīta par izdomājumu. Arī Romas katoļu baznīca to kategoriski noliedz.

Fakts vai mīts?

Imperators Nerons pats aizdedzināja Romu un tās degšanas laikā spēlēja vijoli

Veselu nedēļu 64. gadā Senās Romas iedzīvotāji bezpalīdzīgi noskatījās, kā viņu pilsēta nodeg līdz pamatiem. Tāpat kā daudzās citās līdzīgās traģēdijās, vienkāršie ļaudis, kuri ir zaudējuši visu, bieži meklē kādu, ko vainot. Senie stāsti vēsta, ka pats Imperators Nerons aizdedzinājis pilsētu, pēc tam uzkāpis pakalna virsotnē, sācis spēlēt vijoli un skandējis sen aizmirstos dzejoļus par Trojas bojāeju. Patiesību sakot, imperators Nerons nebija īpaši labs cilvēks. Viņam bija ieradums novākt visus kas stāv viņa ceļā. No nežēlības līdz incestam, slepkavošanai un tamlīdzīgi, Neronu daudzi uzskata par Bībeles antikristu. Taču runājot par Lielo Romas ugunsgrēku 64. gadā, Nerons nesēdēja un nespēlēja vijoli, kamēr pilsēta dega. Laikā, kad pilsēta sāka degt Nerons nemaz nebija Romā. Viņš atradās savā pilī Ansijā, un saņēmis ziņu par ugunsgrēku steidzās uz Romu un veica nepieciešamos pasākumus, lai ierobežotu degšanu un sniegtu palīdzību bezpajumtniekiem. Vēlāk, pēc Nerona iniciatīvas, pilsēta tika pārbūvēta, veidojot plašas maģistrāles, kuras kalpoja arī kā ugunsdrošības joslas, un, kas lika pamatu mūsdienu Romas izskatam.

Fakts vai mīts?

Padomju Savienība Otrā pasaules kara laikā izmantoja lidojošos tankus

Lidojošie tanki? Say whaat? Jā, patiešām. Par lidojošo tanku Otrā pasaules kara laikā sauca Padomju Savienībā ražoto "Antonov-40". Neparastā lidaparāta izgudrotājs bija krievu aviokonstruktors Oļegs Antonovs. Kara gados viņš saņēma uzdevumu izveidot planieri, kas spētu aiz ienaidnieka līnijām izsēdināt tankus. Uzdevums pats par sevi šķiet sarežģīts, taču Antonovs nolēma, ka ar šo projektu ies vēl tālāk. Viņš izdomāja, ka pie tanka varētu piestiprināt lielus spārnus, gluži kā lidmašīnai, un aizmugures stabilizatorus. 1942. gadā ar bumbvedēju gaisā tika pacelts pirmais prototips, kas pēc tam veiksmīgi noplanēja zemē. Tomēr praktisku labumu projekts Padomju Savienībai neatnesa, jo tās armijai nebija tik lielu lidmašīnu, kas spētu pacelt gaisā ne tikai tanku ar spārniem, bet arī vienlaicīgi uzņemt munīciju un degvielu, tādēļ šis projekts tika pamests.

Fakts vai mīts?

ASV pirmajam prezidentam Džordžam Vašingtonam bija koka zobi

Savu pirmo zobu Džordžs Vašingtons zaudēja 22 gadu vecumā. 1789. gadā, kad viņš kļuva par ASV prezidentu, viņam mutē bija atlicis tikai viens zobs. Domājams, ka pie tik straujas zobu izkrišanas Vašingtona gadījumā noveda viņa lietotie medikamenti pret bakām un malāriju. Tolaik ārsti nopietnu slimību ārstēšanai izmantoja dzīvsudrabu un tas kaitēja smaganām. Tā kā viņam savu zobu nebija, Vašingtons lika pagatavot vairākas zobu protēzes, tiesa gan neviena no tām nebija no koka. Tās izgatavoja no cilvēku zobiem, zirgu zobu gabaliņiem un nīlzirgu kaula. Pateicoties atsperēm mākslīgo zobu eņģēs atverot muti, atvērās arī protēze. Protēzi kopā saturēja zelta stieple un misiņa skrūves, interesanti, ka tajā pat bija tukša vieta Vašingtona vienīgajam īstajam zobam. Visas Vašingtona zobu protēzes izraisīja viņam sāpes un radīja sejas deformācijas. Vašingtons bieži sūdzējās, ka viņam ir grūti ēst un runāt.

Fakts vai mīts?

Senie kartāgieši upurēja bērnus dieviem

Jau gadu desmitiem nerimst strīdi vēsturnieku aprindās par to, vai senās Ziemeļāfrikas Vidusjūras ostas pilsētas Kartāgas iedzīvotājiem tiešām bijusi tradīcija upurēt savus jaundzimušos dieviem. Liecības par zīdaiņu upurēšanu Kartāgā atrodamas vairāku romiešu autoru, piemēram, Plūtarha un Tertuliāna darbos, kā arī arheoloģiskajos izrakumos kādā kapsētā Kartāgā, kur uzgāja vairāk nekā 60 000 urnu, no kurām vairākās bija bērnu līķi. Tomēr 20. gadsimta 70. gados tika izvirzīta teorija, ka tās ir parastas bērnu kapsētas un, ka stāsti par bērnu upurēšanu ir grieķu un romiešu izdomāti. Šīs abas tautas gadsimtiem ilgi karoja pret Kartāgu par ietekmi Vidusjūrā, līdz 146. g. p. m. ē. to pilnībā sagrāva. Paši jaunākie pētījumi un dažādu materiālu analīze nepārprotami liecina, ka bērnu upurēšana Kartāgā patiešām ir notikusi, nesen paziņoja starptautisku zinātnieku grupa.

Fakts vai mīts?

Fidels Kastro zināja par plānu nonāvēt Džonu F. Kenediju un nevēlējās to aizkavēt

Jā, tā patiešām bija. Šo iepriekš nezināmo faktu nesen iznākušajā grāmatā "Castro's Secrets: The CIA and Cuba's Intelligence Machine" atklāja tās autors bijušais CIP analītiķis Braiens Letels. "Kastro un vairāki Kubas izlūkdienesta virsnieki zināja par Kenedija gaidāmo nāvi, taču viņi nebija iesaistīti organizētos slepkavību plānos", raksta analītiķis, kurš savulaik specializējies Latīņamerikas jautājumos. Par gatavoto slepkavību pret ASV prezidentu Kenediju Kubas diplomātiem pavēstīja pats Lī Hārvijs Osvalds - vīrietis, kuru vēlāk arestēja uz aizdomu pamata par JFK slepkavības izdarīšanu. Šī vēsts nekavējoties tika nodota Kubas līderim Fidelam Kastro, kurš nedarīja neko, lai šo plānu aizkavētu. Osvalds regulāri informēja kubiešus par ieceres progresu līdz pat atentāta veikšanas dienai.

Fakts vai mīts?

Seno ēģiptiešu sabiedrībā sievietes bija līdztiesīgas vīriešiem

Sievietēm Senajā Ēģiptē bija daudz vairāk tiesību nekā viņu māsām vīriešu pārvaldītajā Grieķijā. Ēģiptietēm varēja piederēt vērtības, ko viņas drīkstēja pārdot vai novēlēt testamentā neatkarīgi no laulātajiem draugiem. Šīs vērtības bija gan priekšmeti, gan vergi, gan nekustamie īpašumi. Juridiski viņām bija arī tadas pašas iespējas kā vīriešiem. Ēģiptiešu sievietes drīkstēja celt prasību tiesā, pamest vīru un adoptēt bērnus uz savu roku. Stājoties laulībā tika slēgti laulību līgumi. Ēģiptietes pašas varēja nodarboties ar tirdzniecību, kā arī veidot reliģisko karjeru. Tomēr šīs priekšrocības nenozīmēja, ka dzimumi bija pilnīgi vienlīdzīgi. Piemēram, vīrieši aizņēma lielāko daļu ierēdņu amatu, un kopumā tik un tā valdīja uzskats, ka sievietēm vieta ir mājās. Sievietes bija mājas valdnieces, bet no otras puses, mājsaimniecības vadīšana bija atkarīga no vīra ienākumiem. Sievietēm bija arī ļoti maz iespēju satikties ar vīriešiem no citām dzimtām. Dažām sievietēm Ēģiptē izdevās veiksmīga, un viņas pat kļuva par faraoniem (Hatšepsuta un Kleopatra), un līdz ar to viņas sasniedza augstāko - dzīvo dievu statusu.

Fakts vai mīts?

Hitlers ir bijis Latvijā

Hitlers viennozīmīgi ir bijis Latvijā. Latvijā viņš ieradās 1941. gada 21. jūlijā, kad viņš apmeklēja vācu armijas grupas "Ziemeļi" komandpunktu Malnavas muižā. Kā mēs to zinām? Pateicoties privātkolekcionāra Jāņa Priedes rīcībā esošās vācu armijas grupas "Ziemeļi" kartogrāfiskajai kara dienasgrāmatai par 1941. gadu. Priekš kara apstākļiem pārsteidzoši labi nodrukātā un saglābājusies dienasgrāmata "Der Feldzug gegen Sowjetunion kriegsjahr 1941" sākas ar bildi, kurā Ādolfs Hitlers redzams noliecies pār galdu, un viņam blakus stāv "Ziemeļu" visrpavēlnieks ģenerālfeldmaršals Vilhelms Riters fon Lēbs. Zem bildes ir parakstīts: Malnava, 21.jūlija rīts, 1941. gads. Līdz ar to beidzot ir iegūta atbilde uz vienu no interesantākajiem un mīklainākajiem Otrā pasaules kara pētnieku un vēsturnieku jautājumiem.