Daudzi cilvēki šausminās par to, kā var neēst gaļu? *Tas taču ir slimi, tā nedrīkst, ir jāēd gaļa.* Bet katram ir sava dzīve, katrs savu dzīvi veido tā kā viņam patīk un ir labāk, visi nav tādi kas skries pakaļ *baram* Mēs katrs esam personība. Kāpēc ir jānoliek citu dzīvesveids? Jā var izteikt savu viedokli, bet gan līdz zināmām robežām. Man riebjas ka gaļēdāji cenšas atrast iemeslus kāpēc būtu jāēd gaļa un veģetārieši otrādi. Katram ir sava izvēle un taisnība..
Veģetārisms, dzīvesveids?17
Veģetārismam ir daudz un dažādas definīcijas. Būtībā jau par veģetārieti sauc cilvēku kura uzturs atbilst kādam no veģetārieša paveidiem. Veģetārismu var definēt ļoti dažādi sākot no vienkārša un neapzināta paraduma neēst gaļu, beidzot ar dzīvesveidu un filozofiju dzīvot tā, lai neskartu dzīvās būtnes. Daudzi cilvēki ir spiesti kļūt par veģetārieti, kādu veselības problēmu dēļ..pa retam apēdot kādu gaļas kumosu, paciešot blakusparādības, taču citiem veģetārisms ir gluži kā dzīvesveids, gan uztura ziņā, gan arī ētiskajā. Katram ir savs iemesls šāda soļa speršanai.
Veģetārisma uztura pamatā ir augu valsts produkti. Veģetārieši uzturā nelieto gaļu. Ir daudz un dažādi veģetāriešu veidi.
Semiveģetārieši jeb pescoveģetārieši ir daļēji veģetārieši. Viņi nelieto uzturā „sarkano” jeb zīdītāju gaļu, taču lieto uzturā mājputnu gaļu. Tomēr daļējais veģetārisms ir izplatīts visās pasaules valstīs, jo, pateicoties šim veģetārisma veidam, var vieglāk pakāpeniski pievērsties pilnīgam veģetārismam.
Veģetārisma veidi ir arī ovolaktoveģetārisms, laktoveģetārisms, ovoveģetārisms, vegānisms unfrutārisms.
Ovolaktoveģetārisms ir visizplatītākais veģetārisma veids Eiropā. Ovolaktoveģetārieši savā uzturā lieto gan olas, gan pienu, taču atsakās no gaļas – gan no zīdītāju, gan no mājputnu, gan no zivīm. Šie veģetārieši lieto produktus, kuru saturā ir no dzīvnieku valsts iegūti produkti. Viņi lieto visus piena produktus, kuri ir patiešām daudz – vesela pārtikas kategorija. Ovolaktoveģetāriešiem nav pārāk stingri jārūpējas par savu uzturu, jo viņi uzņem uzturvielas gan no piena, gan no olām.
Nedaudz stingrāks ir laktoveģetārisms, kurš nepieļauj no nokautiem dzīvniekiem iegūtu produktu un olu izmantošanu uzturā, taču atļauj lietot piena produktus. Šis veģetārisma veids ir visizplatītākais visā pasaulē, jo pārtikas preces, kuras ražotas no olām, nav tik daudz un cilvēki tik daudz nemaz tās nelieto. Cilvēki vairāk lieto piena produktus.
Ovoveģetārisms aizliedz lietot no nokautiem dzīvniekiem iegūtus produktus un pienu.Ovoveģetārieši savā uzturā iekļauj olas, taču šiem cilvēkiem uzmanīgi jārūpējas par savu uzturu.
Daudz stingrāks ir vegānisms. Vegāni savā uzturā vispār nelieto dzīvnieku izcelsmes produktus – ne gaļu, ne piena produktus, ne olas, reizēm arī medu. Vegānus nereti sauc par īstajiem veģetāriešiem. Viņš zina, ka drīkst ēst augu izcelsmes produktus, bet pilnībā nevienu dzīvnieku izcelsmes. Vegāns ir cilvēks, kas nelieto uzturā, apģērbā, kosmētikā un sadzīves ķīmijā dzīvnieku izcelsmes produktus.
Visstingrākais veģetārisma veids ir frutārisms. Frutārieši ēd tikai augu valsts izcelsmes produktus, kurus novāc, nekaitējot augam. Viņi ēd augļus, sēklas un arī dažus dārzeņus, piemēram, tomātus un gurķus, taču neēd, piemēram, kartupeļus un sīpolus. Frutārisma piekritēji parasti neēd arī graudus un to produktus, jo graudi tiek ievākti, nopļaujot augu. Daudzi frutārismu dēvē kā apsēstību un slimību, kā pārspīlētu veģetārismu, taču šiem frutāristiem ir savi uzskati. Viņi vērtē dabu par visaugstāko, kas vien var būt, jūtas tai pateicīgi un nevēlas tai kaitēt. Frutāriešu ir diezgan procentuāli maz, jo šis dzīvesveids prasa atteikšanos no daudz kā tāda, bez kā cilvēks, kurš nav veģetārietis, nespētu iedomāties savu dzīvi. Frutārisma sekotājiem savs uzturs jāuzmana tik pat ļoti kā sava dzīvība, jo, nepievēršot tam uzmanību un haotiski ēdot sēklas, augļus un dārzeņus, var nodarīt katastrofālu kaitējumu savai veselībai, kas var beigties letāli.
Nevajag nosodīt šādus dzīvesveida piekritējus. Katram tomēr ir sava dzīves uztvere un ne visiem domas sakritīs. Nebūs tāds brīdis kad visiem domas sakritīs par kādu konkrētu lietu. Mēs katrs izvēlamies sev dzīvē to ko uzskatām par pareizāku.