Vecrīga3

Vecrīga

Parasti apgalvo, ka Rīga dibināta 1201. gadā. Indriķa hronikā ir teikts, ka šajā gadā vācieši te sāka būvēt savas celtnes. Tomēr vēstures pētnieki ir noskaidrojuši, ka šī vieta bija apdzīvota daudz agrāk. Senāk Rīgas vietā pirms ietecēšanas Daugavā nelielu smilšainu pussalu veidoja Rīdzenes upe, bet pussalai līdzās atradās kāpa - Senais kalns. Hronists Indriķis stāsta, ka uz šī Senā kalna apmetušies no Kurzeme ienākušie līvi, kurus sauca par vendie. Uzskata, ka viņiem te bijusi pils. Bet uz pussalas arheologi atraduši divu vai trīs ciemu paliekas. Nosaukumu Rīga ir ieguvusi no Rīdzenes. Par "rīdzeni" senāk dēvēja līkumoto upi.

Pirmā vācu Rīga bija neliela pakavveidīga pilsētiņa pie Rīdzenes loka. Galvenās te bija Doma baznīca, bīskapa pils un Livonija ordeņa pils. Pilsētnieki uzcēla arī nelielu baznīciņu sev un veltīja to savam aizbildnim Svētajam Pēterim. Taču pirmā vācu pilsēta apbūvei ātri kļuva par šauru. Jau ap 1211. gadu Daugavas pusē sāka celt jaunu Doma baznīcu (to, kas skatāma šodien) un pie tās - jaunu bīskapa pili. Uz to pusi paplašinājās arī pilsēta. Kad nemieros rīdzinieki sagrāva ordeņa pili, bruņinieki viņus piespieda celt jaunu - tur, kur šodien atrodas Rīgas pils. Tā nu Rīga ir bijušas četras pilis un divas Doma baznīcas. Vienīgi Pētera baznīca saglabājās agrākajā vietā un ar laiku tā kļuva par pilsētas augstāko celtni. Banzīcai bija vairāk nēkā 60 metrus augsts tornis. Rīgu ieskāva arī mūris ar torņiem un vārtiem. No tā šodien skatāmsa vairākas mūra daļas. Pulvera un Rāmera tornis, kā arī Zviedru vārti. Senos Rīgas ģildes namus 19. gadsimtā pārbūveja. No senās tirgotāju jeb lielās ģildes Rīgā saglabājusies tikai svētku zāle Minsteres istaba, kuru iebūvēja jaunajā ēkā. Skaistākais ģilžu nams Rīgā bija Melngalvju nams. To otrajā pasaules karā sagrāva. Tagad nams ir atjaunots. Bet no parasto rīdzieniku mājām slavenākie ir trīs brāļi - trīs seni rīdzienku nami no kuriem vecākais ir celts viduslaiku beigās.