Padomju periodu par vieglu nosaukt nevar: ir vēsturē tiešām tumšas lappuses. Mēs piedzīvojām un badu, karu un represijas — tāds bija tas laiks. Daudz grāmatu uzrakstītas, ir daudz liecību. Kaut kas no tā ir izdomājums, bet kaut kas — skarba un nežēlīga patiesība.
Pakārt tās Sarkanas žurkas kas to darija, protams daudzi attstiepuši kājas ir, bet tie kas dzivi ielaist lodi pierē un dirsā mietu iebāzt, un tie saucās varoņi ?!..
Nometnes nokļuva ne tikai vīrieši — tautas ienaidnieki, bet arī sievietes: šo ienaidnieku sievas, mātes un meitas. Būtībā viņu vaina bija tikai tāda, ka viņas ir tuvas radinieces neuzticamiem elementiem, un tas nozīmē, ka viņas gaida darba pāraudzināšana. Un turklāt viņām nācās paciest sāpes un pazemojumu.
Sistēma «lauza» savus pilsoņus — viņiem vajadzēja būt paklausīgiem un mēmiem, tāpēc grūtības sākās jau ierodoties labošanas – darba nometnē. Sievietes izģērba kailas un sūtīja uz pirti, kur viņas pakļāva rūpīgai apskatei: vērtēja kā preci priekš kopdzīves.
Sieviešu piespiešana kopdzīvei bija parasta lieta. Vispār Solovkos sieviešu dzimtes ieslodzītās ne tikai uzraugiem gatavoja ēst un tīrīja zābakus, bet arī aplaimoja tos pēc pieprasījuma. Sievietes dalīja trīs kategorijās: « rublis», « pusrublis » un « kapeika ». Skaidrs, ka veselīgas un skaistās ietilpa pirmajā kategorijā un viņām bija īpašs pieprasījums.
Baumo, ka tur, Solovkos, katram čekistam bija pa piecām mīļākajām, bet daži organizēja veselus harēmus. Zināms, ka no ieslodzītām pastāvīgi izraudzījās vairākus desmitus sieviešu, kuras « apkalpoja », nometnes apsardzes karavīrus. Bet tie bija tik nekaunīgi, ka katru reizi pieprasīja jaunas ieslodzītās.
Ne visas sievietes bija paklausīgas, dažas mēģināja pretoties. Nometnes apsardze gan uz viņām ilgi negaidīja: dažādu iemeslu dēļ sūtīja uz karceri, gan arī atņēma ēdienu un siltās drēbes. Ja šīs vienkāršās metodes nenesa rezultātus, šās ieslodzītās vienkārši nolēma bada nāvei vai izvaroja. Ne katra to izturēja.
« Solovkos nokļuva meitene — poliete septiņpadsmit gadus veca, kura par nelaimi pievērsa Toropova uzmanību. Viņai pietika drosmes atteikties no viņa uzmākšanās. Vienā no sieviešu barakām ienāca daži piedzērušies apsargi Toropova vadībā. Viņš izvilka meiteni no gultas, un katrs ienākošais rindas kārtībā viņu izvaroja...”
« Lauza » sievietes arī citos veidos.
Bezjēdzīgs darbs. Ieslodzītās pārlēja ūdeni no viena āliņģa uz otru, vai vilka smagus baļķus no vietas uz citu. To bija grūti izturēt, ne tikai fiziski ,bet arī morāli...
Karceris. 400 gramu maizes un divas krūzes karsta ūdens — lūk, visas dienas pārtika. Telpa bez logiem, neapkurināma.Pietika dažas dienās lai ieslodzītie « attaptos ». Parasti pēc karcera cilvēki nonāca lazaretē :glāba ne visus...
Spīdzināšana ar aukstumu. Ir zināms gadījums, kad viens no nometnes priekšniekiem par sodu atstāja 30 - grādu salā uz ledus vairāk nekā trīsdesmit ieslodzīto, starp kuriem bija arī sievietes. Rezultātā visiem, bez izņēmuma bija amputētas apsaldētās kājās, pēc kā daudzi ieslodzītie nomira lazaretē...
Bērnu spīdzināšana. Šo sodu varēja izdomāt tikai psihiski slims KROPLIS.Zināms, ka sievietes ir vairāk izturīgas nekā vīrieši, tāpēc labāk pacieš smagu sadzīvi un apvainojumus. Vardarbībai pakļāva viņu bērnus, pie tam māšu acu priekšā. Dažas tas šokēja līdz tādai pakāpei, ka viņas sajuka prātā. Vērts piebilst, ka reizēm neizturēja paši uzraugi...
