Mazliet par varavīksni! 
Varavīksne.....1
36
0
Varavīksne ir optiska parādība atmosfērā, kuru rada Saules staru laušana un atstarošana krītošos lietus pilienos. Tā parādās iepretim Saulei uz mākoņu fona, kad līst. Varavīksnes loks pāri debesjumam ir viens no krāšņākajiem dabas skatiem. Krāšņā loka ārējā mala ir sarkana, leņķis 42°, turpretī iekšējā — violeta. Pārējās krāsas izvietojušās atbilstoši tā loka gammai. Dažkārt var novērot blakus jeb sekundāro varavīksni ar pretēju krāsu izvietojumu. Tā rodas, kad saules gaismas stari atstarojas lietus pilienā divas reizes.
Parasti varavīksne nav lielāka par pusloku, vienīgi brīvā atmosfērā (no lidmašīnas vai gaisa balona) un kalnos var novērot gandrīz pilna apļa varavīksni. Savukārt miglas slānī novērojama balta varavīksne. Varavīksnes centrs vienmēr atrodas taisnē, kas iet caur Sauli (Mēnesi) un vērotāja aci, piekam, pretējā no saules virzienā, tādējādi vienlaicīgi redzēt sauli un varavīksni nav iespējams. Novērotājam uz zemes varavīksne parasti izskatās kā apkārtnes daļa, jo augstāk novērotājs atrodas, jo pilnīgāka ir varavīksne.
Reklāma
Pēc lietus gaisā vienmēr ir ūdens lāsītes, un varavīksne ir Saules gaismas atstarošanās šajos pilieniņos. Saules gaismas stari lūzt ieejot katrā lietus lāsē, pēc tam tie atstarojas no ūdens piliena iekšējās sieniņas un tad atkal iznāk ārpus piliena. Tādējādi gaismas stari nokļūst cilvēka acīs, un novērotājs redz visus starus atbilstoši to spektram - novērotājs redz loku, kas veido varavīksni.
Izveidojoties šai varavīksnei novērotājam šķiet, ka visumā koncentrējas loks, kas veidojas no daudzkrāsainas gaismas pie tam sākumpunkts košajām gaismām vienmēr sākas aiz novērotāja muguras. Košā mēness naktī var redzēt mēness varavīksni. Par cik cilvēka redze ir tāda, ka pie slikta apgaismojuma jūtīgas ir tikai redzes nūjiņas, tad cilvēks neuztver šo gaismu kā krāsainu. Tādēļ mēness varavīksne izskatās balta. Tomēr ar palielinātas ekspozīcijas fotogrāfiju palīdzību var redzēt, ka arī Mēness varavīksne ir krāsaina.
Tradicionāli pieņemts, ka varavīksnes lokā ir septiņas krāsas — sarkana, oranža, dzeltena, zaļa, gaiši zila, gaišzila un violeta. Bet patiesībā tajā ir bezgalīgs krāsu spektrs — no sarkanās krāsas līdz violetajai, kā arī krāsu toņi, kas cilvēka acīm nemaz nav saskatāmi, piemēram, infrasarkanais starojums un ultravioletais starojums, kas attiecīgi novietojušies virs sarkanā un zem violetā krāsu spektra. Varavīksnes krāsas var saskatīt arī istabā uz baltas papīra lapas. Lai to saskatītu ir nepieciešama stikla prizma.
Reklāma
Lai arī daudzkrāsainais varavīksnes spektrs ir nepārtraukts, pēc tradīcijas to dala septiņās krāsās. Uzskata, ka pirmais ciparu 7 ir izvēlējies Īzaks Ņūtons, kuram skaitlis septiņi bija īpaši simbolisks. Pie tam sākotnēji viņš minēja tikai piecas krāsas - sarkano, dzelteno, zaļo, zilo un violeto, par ko viņš arī rakstīja savā „optikā”. Bet pēc tam tiecoties izveidot atbilstību starp spektra skaitļiem un atsevišķām muzikālo toņu gammām Ņūtons pievienoja šiem pieciem spektra toņiem vēl divus. Lai atcerētos secību pastāv frāzes, burti katram vārdam , kurš atbilst krāsu pirmajiem burtiem. (skatoties no augšas uz leju varavīksnei no loka malas sarkanā, oranžā, dzeltenā, zaļā, gaiši zilā, zilā, jeb indigo un violetā.
Tev patiks šie raksti
