Valsts, kuras attīstības modeli pārņēma Ķīna29

Vēl viena svarīga lieta bija izglītība. Valdība apmaksāja labākajierm studentiem mācības ārzemēs apmaiņā pret darbu valdībā. Alga, kuru saņēma valdības ierēdņi, atbilda algai komercuzņēmumos.Un pats galvenais- Li Kuan Ju neatcēla angļu valodu kā valsts valodu. Kaut gan 80% iedzīvotāju bija ķīnieši. 

Lai arī tagad Singapūrā ir viena no labākajām izglītībām pasaulē, Singapūra joprojām sūta labākos studentus uz Masačūsetsas tehnoloģiju institūtu un Hārvardu. Tapēc Singapūras valsts korporācijas ir pat veiksmīgākas par privātajām. Privātie miljonāri Singapūrā ir  celtniecības un finansu jomā. Singapūra ir vairāk korporācija- valsts. 

Blakus efekts tam visam ir tāds, ka tika novājinata opozīcija- jo opozīcijai nav pieejamas ne smadzenes, ne finansējuma avoti. 

Ar demokrātiju Singapūra nav ļoti labi - demokrātijas ziņā Singapūra ir 69 vietā pasaulē, bet vārda brīvības - 111. Singapūras piemērs rāda, ka labākais ierobežotājs autoritārai varai ir nevis vārda brīvība, bet izglītības līmenis un ārvalstu kapitāla klātbūtne. Pateicoties angļu valodai singapūrietis var strādāt jebkur pasaulē, bet smadzeņu aizplūšanas nav daudz.  

Li Kuan Ju nekad nav ticējis sociālajai apgādībai. Spējas un dzīves prasības cilvēkiem nav vienādas. Kad valsts uzņemas tās saistības, kuras jāuzņemas ģimenei, cilvēki kļūst mazāk aktīvi.

Un tas viss 60- ajos, kad Eiropas labklājības valstu modeļa krahs vēl nebija acīmredzams. Li Kuan Ju izvēlējās citu modeli. Un mezgla punkts tajā ir cilvēka personiskais pensiju fonda rēķins, no kura var paņemt kredītu un nopirkt lētu dzīvojamo platību, kuru ceļ valsts. Tas ir, pirmais, ko izdarīja Li Kuan Ju, ir - padarīja vēlētājus par dzīvokļu īpašniekiem. Neviens nav tāds idiots, lai demolētu savu īpašumu. Šo naudu var izmantot medicīnai, šo naudu var pat investēt. Singapūras valsts pārvērta sociālo apdrošināšanu par īpašnieka radīšanas instrumentu. No valsts tika uztaisīta korporācija, no vēlētaja tika radīts akcionārs. 

Plus skarba cīņa ar noziedzību. Un korupciju. Bez tiesas cilvēku varēja turēt cietumā divus gadus. Nebija cita varianta cīņā pret triādēm- kurš gan ietu liecināt pret nežēlīgo Āzijas mafiju? Bet pēc diviem gadiem situācija jau ir mainījusies un bandīts jau ir nekas...Li Kuan Ju citāts, ka, ja gribat cīnīties ar korupciju, iesēdiniet trīs savus labakos draugus, ir kļuvis hrestomatisks. Kā saka Li Kuan Ju- viņi zinās, par ko, un jūs zināsiet, par ko. 

Ilgu laiku Singapūra bija kaut kas unikāls. Likās, ka Singapūras pieredze der tikai Singapūrai. Bet 1979 gadā uz Singapūru atbrauca Den Sjaopins, kurš pārņēma varu pēc Mao Cze Duna. Un patlaban tas, kas notiek Ķīnā, balstās uz Singapūras pieredzi. 

Varbūt kaut kas no šīs pieredzes varētu kādreiz tikt izmantots arī Latvijā- kad mūsu līdz ausīm korumpētā valdība novedīs valsti galīga podā- un sajūta, ka tālu tas nav.