Īsā atbilde ir tāda, ka daļa zivju dzer ūdeni, bet citas ne. Raksts kopumā diezgan zinātnisks, ar zinātniskiem vārdiem, taču kaut kā centos to padarīt nedaudz interesantāku, tāpēc nenonieciniet pie pirmā teikuma. ;)
Vai zivis dzer ūdeni?2
124
7
Gandrīz visu sugu zivīm ir liela atšķirība starp sāls koncentrāciju organismā un ūdenī, kurā tās peld. Tāpēc lielākā daļa zivju ir pakļautas osmotiskajam spiedienam.
Osmotiskais spiediens rodas brīdī, kad šķidrumā abpus caurlaidīgai membrānai ir atšķirīga kādas vielas, piemēram, sāls koncentrācija. Šīs atšķirības dēļ šķidrums difundē, plūst caur membrānu, līdz koncentrācija līdzsvarojas.
Reklāma
No sālsūdens zivīm daļa ūdens tiek izvadīta, jo sāls saturs to organismā ir zemāks nekā apkārtējā jūras ūdenī. Vairumam šādu zivju organismā ir trīsreiz zemāka sāls koncentrācija nekā apkārtējā jūras ūdenī, tādējādi tās pastāvīgi zaudē ūdeni - jo sevišķi caur žaunām.
Lai pilnībā nedehidrētos, zivis ir spiestas regulāri norīt pa malkam jūras ūdens. Tādējādi tās vienlaikus uzņem arī sāli, no kā vēlāk nepieciešams atbrīvoties.
Šim nolūkam zivīm žaunu lapiņās ir īpašas tā dēvētās hlorīda šūnas, kas gādā par to, lai liekais sāls tiktu izvadīts no organisma.
Reklāma
Saldūdens zivīm ir pilnīgi pretēja problēma - tām veidojas šķidruma pārpalikums, jo apkārtējais ūdens nemitīgi iekļūst to organismā.
Tāpēc šādām zivīm nav papildus jādzer ūdens, un tās, gluži pretēji, caur īpaši attīstītām nierēm izdala laukā lieko šķidrumu.
Dažām zivīm vispār nav nepieciešams tērēt enerģiju ūdens daudzuma līdzsvara regulēšanai organismā.
Reklāma
Primitīvām zivīm, piemēram , miksīnām, organismā ir aptuveni tāda pati sāls koncentrācija kā jūras ūdenī. Ja sāls koncentrācija miksīnas iekšienē kļūst pārāk augsta, zivī caur tās plāno ādu ieplūst jūras ūdens.
Tātad secinājums - zivis tomēr dažreiz ieķer pa malciņam, taču ir arī atturīgās zivis...
Tev patiks šie raksti
