Dažādi faktiņi, cerams nedzirdeti.
Ja velaties varesu uztaisit otro dalu. :)
▲ Pēc vispasaules veselības aizsardzības datiem 60% nāves gadījumu ir saistīti ar nepareizu ēšanu un bīstamiem produktiem, kuri uzreiz nenogalina, bet pakāpeniski sagrauj cilvēku no iekšienes.
▲ Visas slimības rodas no minerālvielu trūkuma, skābju pārpalikuma, no parazītiem organismā un dzīvesveida. Tikai neliels procents slimību tiek ģenētiski pārmantotas.
▲ Cilvēka organisms vāji pārstrādā sēnes, jo nav piemērotu fermentu. Tādi ir tikai, piemēram, cūkām, briežiem, vāverēm.
▲ Nenogatavojušos ābolus ēst ir bīstami, jo tajos vēl nav fermentu, kas tos gremošanas procesā var sašķelt. Fermenti parādās tikai tad, kad āboli ir nogatavojušies. Jāēd tikai nogatavojušies āboli.
▲ Ūdeni jādzer siltu. Ar sviedriem no organisma izdalās skābes. Auksts ūdens atņem enerģiju. Minerālūdeni jādzer tikai pēc ārsta norādījuma.
▲ Tikai svaigām sulām ir augsts PH rādītājs, jo tās satur fermentus un skābekli.
▲ Lietojot ilgstoši uzturā augļus un dārzeņus, kas audzēti ar intensīvām tehnoloģijām, ķermenī veidojas ķīmisko vielu nogulsnes, kas pamazām kļūst par toksīniem, piesārņo organismu un negatīvi ietekmē veselību.
▲ Blaugznu rašanos izraisa pārtikas rūgšana organismā, kā arī neaizvietojamo taukskābju, B6 vitamīna un selēna trūkums. Tikai ar pretblaugznu šampūniem šo problēmu atrisināt nevar.
▲ Baltie plankumi uz nagiem skaidri liecina par cinka trūkumu organismā.
▲ Sāpīgi un ieplaisājuši mutes kaktiņi norāda, ka organismā trūkst B2 vitamīna.
▲ Ja kājas bieži sarauj krampji, tas nozīmē, organismā ir zems kalcija līmenis, iespējams organismam trūkst magnija, šī minerālviela palīdz stiprināt kaulaudus. Organisms šīs minerālvielas ir iztērējis skābju neitralizācijai. Cēlonis ir neveselīgs uzturs un stress.
▲ Ogļhidrāti - tādi kā pupas, graudi, pilngraudu maize un dārzeņi, ir pamats organisma bioķīmiskajiem procesiem. Tie nepieciešami, lai mēs būtu veselīgi, spēcīgi un spētu izdzīvot. Nelietojot uzturā labos ogļhidrātus, strauji paaugstinās saslimšanas risks.
▲ Kaut arī gaļa, zivis, olas un piens ir bagāti olbaltumvielu avoti, tomēr nepārcenties ar to lietošanu uzturā. Aknām ir grūti pārstrādāt gan šajos produktos esošās olbaltumvielas, gan antibiotikas un citas ķīmikālijas, kuras tiek izmantotas lopu un mājputnu audzēšanas procesā. Organismam jāstrādā ar milzīgu piepūli, lai sagremotu gaļas olbaltumvielas.
▲ Dažiem cilvēkiem organismā trūkst enzīma, kurš spēj sadalīt govs piena laktozi. Pazīmes tam ir vēdera uzpūšanās, gāzu uzkrāšanās caureja un aizcietējumi. Ja tomēr negribat atteikties no šī ar kalciju bagātā produkta, pienu var novārīt. Vārīšanās procesā sadalās lielās nesagremojamās piena molekulas.
▲ Alkohols liek strādāt ar pārslodzi aknām. Aknas pārvērš alkoholu par acetaldehīdu – par formaldehīda toksisko līdzinieku, kuru lieto ādas iedeguma pastiprināšanai un iebalzamēšanas procesā.
▲ Nakteņu dzimtas augi – tomāti, kartupeļi, baklažāni un paprika satur solanīnu. Tas izraisa sāpes un rada diskomfortu locītavās. Solanīna savienojumus var neitralizēt šos produktus cepot un vārot.
▲ Kāre pēc saldumiem ir kā apburtais loks - pārmērīgs cukura daudzums ikdienas uzturā izraisa cukura līmeņa straujas svārstības, savukārt cukura līmeņa nelīdzsvarotība izraisa pēc jaunas cukura devas. Dabūjis vienu šokolādes gabalu organisms drīz vien prasīs nākamo un aiznākamo. Jā, cukurs sniedz strauju enerģijas pieplūdumu, taču tikpat strauji šis enerģijas līmenis arī krītas.
▲ Saldā ar ogļhidrātiem bagātā pārtika paaugstina laimes hormona līmeni organismā. Ēdot produktus, kuros ir ļoti daudz cukura, tiek veicināta cukura ieplūšana asinsritē, savukārt tas izraisa insulīna un serotīna izdalīšanos. Ja organismā notiek cukura līmeņa strauja paaugstināšanās, insulīns cenšas šo procesu apstādināt, rezultātā samazinās laimes hormona daudzums. Tādējādi cilvēks jūtās vēl sliktāk un sniedzas pēc jaunas saldumu devas.
▲ Rieksti un sēklas satur daudz labo tauku, jeb neaizvietojamās taukskābes. Ēdot šos labos taukus tu nepieņemsies svarā. Tieši pretēji – tie pat palīdzēs tev zaudēt liekos kilogramus.
▲ Piesātinātie tauki no nepiesātinātajiem atšķiras ar to, ka tauku molekulai nav vairs nevienas brīvas vietas ūdeņraža atoma pievienošanai. Poli-nepiesātinātajiem tauku molekulai ir vairākas vietas, bet mono-nepiesātinātajai ir tikai viena vieta.
▲ Augu tauki normālos apstākļos parasti ir šķidri. Tie satur pārsvarā nepiesātinātos taukus un ir veselīgāki par dzīvnieku izcelsmes taukiem, taču ir izņēmumi – tādi kā palmu un kokosriekstu eļļa, tie satur piesātinātos taukus.
▲ Hidrolizācijas procesā šķidrās (nepiesātinātās) augu eļļas var pārvērst par cietajiem taukiem (piesātinātajiem), jeb . Piemēram, hidrolizējot kukurūzas eļļu var iegūt margarīnu. Tālāk pēc atbalināšanas ar attiecīgo piedevu palīdzību var panākt vajadzīgo krāsu, smaržu un garšu. Lai varētu reklamēt kā veselīgu produktu vēl var pievienot sintētiskos vitamīnus. Jo dabīgie ir ļoti dārgi.
▲ Palmu un kokosriekstu eļļas plaši izmanto pārtikas industrijā, jo tās ir daudz lētākas par pārējām augu eļļām. No tām ražo margarīnu, pievieno piena izstrādājumiem, kā arī plaši izmanto konditorijā, jo ir cietas un izstrādājumiem ir viegli izveidot vajadzīgo formu.
▲ Margarīns un pārstrādātās dārzeņu eļļas satur daudz trans formas taukskābes, kas negatīvi ietekmē holesterīna līmeni asinīs, veicinot risku saslimt ar sirds asinsvadu slimībām.
▲ Pēc Union of Concerned Scientists datiem trans-tauki ir vainojami ar krūti bērnus barojošo māšu piena kvalitātē, jo ar pienu nokļūst jaundzimušā organismā, kā arī veicina bērnu dzimšanu ar patoloģiski mazu svaru. Palielina diabēta risku un vājina imunitāti.