Vai tu to zināji par Latviju [7]3

Latvijā ir vairākas Pērļupes un Pērļupītes (Gaujas, Amatas, Svētupes pietekas); iespējams, savu nosaukumu tās ieguvušas, jo kādreiz tajās ķertas ziemeļu upespērlenes, kurām piemīt unikāla spēja veidot pērli. Ja starp gliemenes vākiem iekļūst sīks smilšu graudiņš, tas daudzu gadu laikā apaug ar perlamutra kārtām. Latvijā ziemeļu upespērlenei draud izzušana, jo Latvijas upes intensīvas lauksaimniecības rezultātā ir piesārņotas. Lieli upespērleņu ienaidnieki ir arī bebri. Viņi izveido veselas aizsprostu sistēmas un aiztur upes tecējumu. Svarīgs faktors pērleņu izdzīvošanai ir lašveidīgās zivis – foreles un taimiņi, jo šo zivju žaunās attīstās pērleņu kāpuri. Kādreiz Latvijas upēs ziemeļu upespērleņu bijis daudz – zviedru laikos Zviedrijas karalis pat pieņēmis likumu, ka Latvinā un Igaunijā jāieceļ pērleņu inspektors, kurš kontrolēs pērļu ieguvi. Toreiz par neatļautu pērleņu zveju stingri sodīja un par biedinājumu upes krastos uzslēja karātavas. Cilvēku nesaudzīgas rīcības rezultātā mūsdienās ir palikušas tikai dažas upespērleņu atradnes. Speciālisti tās neizpauž, lai atradnes netiktu izpostītas un sugu varētu saglabāt. Mūsdienās upespērlene ir iekļauta Latvijas Sarkanajā grāmatā un arī Bernes konvencijas aizsargājamo dzīvnieku sarakstā.

Jaunākā Daugavas sala ir Sv. Meinarda sala, kurai vārdu piešķīra 1999. gadā. Salā atrodas vecākā mūra celtne Baltijā – 1185. gadā celtā baznīca. Tikai reizi gadā, augustā, kad pazemina Rīgas HES ūdens līmeni, uz šo salu var aiziet kājām.