Vai tu to zināji par Latviju? [4]2

Latvijā vissiltākais ir bijis 1989. Gads, tā vidējā gada temperatūra bija +7,7 C. No tā tikai par 0,05 grādiem atpalika 2008. gads, bet vēl par 0,05 grādiem – 2000. gads. Joprojām visaukstākā gada rekords Latvijā pieder 1941. gadam – tā vidējā gaisa temperatūra bija +3,1 C. Pēdējo reizi gada nokrišņu daudzums virs 800 mm ir bijis 1990. Gadā. Nesenā pagātnē sauss bija 2006. Gads – ar kopējo nokrišņu dazumu 530 mm tas sausāko gadu datu rindā bija 7. vietā. Pēdējos 87 gados vismazāk nokrišņu – 74 % no normas – Latvija ir bijis 1951. gadā. Novērojumu staciju dati liecina, ka 1928. gadā nokrišņu ir bijis visvairāk – 33 % virs normas. Ar nokrišņu daudzumu 856 mm (30 % virs normas) 2010. gads bija otrais nokrišņiem bagātākais gads pēdējos 87 gados. Migla visbiežāk tiek novērota novembrī un decembrī (vidēji katru trešo dienu). Atkala un sarma visbiežāk novērojama Latvijas A daļā, retāk Piejūras teritorija. Latvijā vismazākais nokrišņu daudzums un visvairāk saulaino dienu ir maijā, kad Saule spīd vidēji 28 vai 29 dienas. Jūlijā visbiežāk Latvijai pāri iet atmosfēras fronts; jūnijā un jūlijā ir vislielākais dienu skaits ar pērkona negaisu, reizēm iespējama arī krusa. Visbiežāk pērkons ir augstienēs, bet visrētāk Piejūras teritorijās.

Klimata pārmaiņu rezultātā vētras notiek biežāk un tās ir stiprākas. Turklāt pēdējos gados stiprākās vētras vērojamas nevis rudenī, bet gan ziemā. Pēdējo 70 gadu laikā vētrās ir noskalota 50 līdz 200 m plata pamatkrasta josla, tāpēc Latvijas teritorija ir kļuvusi mazāka par 800 līdz 1000 hektāriem. Orkāns “Ervins” 2005. Gada janvāra sākumā bija viena no spēcīgākajām un postošakajām vētrām Latvijas vesture. Vēja ātrums piekrastē sasniedza 40 m/s (140 km/h). Visā Latvijas teritorijā tika traucēta elektroapgāde, Rīgā un citur Latvijas piekrastē strauji cēlās ūdens līmenis, tika applūdināti ceļi, mājas, izgāzti koki, ēkām norauti jumti un jūrā ieskaloti 4 līdz 6 miljoni m3 smilšu, grants, oļu un mālu. Pilnīgi vai daļēji tika noslaotas priekškāpas vairāk nekā 30 km garumā. Lielie zaudējumi tika nodarīti arī mežsaimniecībai – tika izgāzti aptuveni 7,3 miljoni m3 koksnes. Ciklons atnesa ne tikai vētru, bet arī neparastu siltumu: 2005. gada 8. un 9. janvāris Latvijā bija siltākais pēdējo 80 gadu laikā. Spēcīgākas par orkānu “Ervins” bija 1969. gada novembra vētras, kad jūrā viļņu augstums sasniedza 8-9 m, Jūrmalas pludmales tika nopostītas, bet Daugava ūdens līmenis cēlās par aptuveni 2,3 metriem.