Vai tu to zināji par Latviju? [11]1

Pirmā tautas skaitīšana, kas aptvēra visu pašreizējās Latvijas teritoriju, bija 1897. gadā organzinētā Viskriecijas tautskaite (tā bija pirmā tautskaite Latgalē). Tautskaitē tika konstatēts, ka Kurzemē un Zmegalē dzīvoja 35 %, Vidzemē – 39 % un Latgalē – 26 % no visiem Latvijas iedzīvotājiem. Ziņas par iedzīvotājiem snieda arī tā sauktie pagasta ruļļi, kurus veidot paredzēja 1866.  gada likums par pagastu pašvaldībām. Pārmaiņas rullī atzīmēja ik gadu pēc Jurģiem. Ticamas ziņas par iedzīvotājiem var iegūt arī vecajās baznīcu grāmatās. Tajās reģistrēti mūsu senču dzīves svarīgākie notikumi no šūpuļa līdz kapam. Pēc Latvijas valasts nodibināšanas 1921. gadā tika atcelts baznīcu reģistrs un tā vietā izveidotas dzimtsarakstu nodaļas. Starpkaru periodā Latvijā notika četras tautskaites – 1920., 1925., 1930. un 1935. gadā. Tautskaitei bja jānotiek arī 1940. gadā, taču to izjauca padomju okupācija. Pēc Otrā pasaules kara, Latvijai esot PSRS sastāvā, arī notika četras tautskaites – 1959.’ 1970., 1979., un 1989. gadā. Pēc valstiskās neatkarības atjaunošanas ir notikušas divas tautskaites – 2000. un 2011. gadā. Tiesi par šiem gadiem ir pieejami precīzākie un detalizētākie dati par iedzīvotājiem.

Piemineklis “Cerību bura” Jūrkalnē ir piemiņas zīme bēgļiem, kuri laika posmā no 1944. gada rudens līdz 1945. gada pavasarim, baidoties no atkārtotas okupācijas, ar laivām un kuterīšiem centās nokļūt neitrālajā Zviedrijā. Bēglu ceļa mērķis bija Latvijai vistuvākā Zviedrijas teritorijas daļa – Gotlande (aptuveni 170 km).