Vai tu to zināji par Latviju? [11]1
Pirmā tautas skaitīšana, kas aptvēra visu pašreizējās Latvijas teritoriju, bija 1897. gadā organzinētā Viskriecijas tautskaite (tā bija pirmā tautskaite Latgalē). Tautskaitē tika konstatēts, ka Kurzemē un Zmegalē dzīvoja 35 %, Vidzemē – 39 % un Latgalē – 26 % no visiem Latvijas iedzīvotājiem. Ziņas par iedzīvotājiem snieda arī tā sauktie pagasta ruļļi, kurus veidot paredzēja 1866. gada likums par pagastu pašvaldībām. Pārmaiņas rullī atzīmēja ik gadu pēc Jurģiem. Ticamas ziņas par iedzīvotājiem var iegūt arī vecajās baznīcu grāmatās. Tajās reģistrēti mūsu senču dzīves svarīgākie notikumi no šūpuļa līdz kapam. Pēc Latvijas valasts nodibināšanas 1921. gadā tika atcelts baznīcu reģistrs un tā vietā izveidotas dzimtsarakstu nodaļas. Starpkaru periodā Latvijā notika četras tautskaites – 1920., 1925., 1930. un 1935. gadā. Tautskaitei bja jānotiek arī 1940. gadā, taču to izjauca padomju okupācija. Pēc Otrā pasaules kara, Latvijai esot PSRS sastāvā, arī notika četras tautskaites – 1959.’ 1970., 1979., un 1989. gadā. Pēc valstiskās neatkarības atjaunošanas ir notikušas divas tautskaites – 2000. un 2011. gadā. Tiesi par šiem gadiem ir pieejami precīzākie un detalizētākie dati par iedzīvotājiem.
Piemineklis “Cerību bura” Jūrkalnē ir piemiņas zīme bēgļiem, kuri laika posmā no 1944. gada rudens līdz 1945. gada pavasarim, baidoties no atkārtotas okupācijas, ar laivām un kuterīšiem centās nokļūt neitrālajā Zviedrijā. Bēglu ceļa mērķis bija Latvijai vistuvākā Zviedrijas teritorijas daļa – Gotlande (aptuveni 170 km).
Pirmie latvieši 19. gs. sākumā Sibīrijā nokļuva kā katordznieki. Latvieši brīvprātīgi uz Sibirīju sāka izceļot 19. gs. otrajā pusē, un izceļošana turpinājās līdz Pirmajam pasaules karam. Galvenais izceļošanas mērķis bija savas zemes iegūšana. Krievijas valdība šādiem izceļotājiem piešķīra zemi, deva graudus un katrai ģimenei arī zirgu. Daļa latviešu atgriezās dzimtene 20. gs. 20. gados, bet citi pavism nesen – jau pēc Latvijas neatkarības atgūšanas. Tomēr vairums izceļotāju tā arī palika Sibīrija. Daudzi Sibīrijas latviešu ciemi jau izzuduši, bet citi strauji zaudē darbspējīgos iedzīvotājus, kuri dodas peļņā uz pilsētām. Turklāt latviešu skaits visu laiku ir samazinājies asimilācijas rezultātā. Viens no latviešu ciemiem, uz kuru katru gadu vēl arvien dodas skolotājas no Latvijas mācīt latviešu valodu, ir Augšbebru ciems Omskas apgabalā. Ciems ir dibināts 1897. gadām, kad tur ieradās pirmie izceļotāji no Nīcas un Bārtas. Latvieši joprojām dzīvo arī dažos ciemos Baskīrijā un Krasnojarskas apgabala Lejas Bulānā. Lejas Bulāna kādreiz bija lielākais latviešu ciems Sibīrijā ar vairāk nekā 3000 iedzīvotāju.