2009. gada 18.jūlijā Vācijā, Nahterštatē (Nachterstedt), pie Konkordijas (Concordia) ezera iebruka divi miljoni kubikmetru zemes un tiem līdzi no zemes virsas pazuda trīs cilvēki, divstāvu dzīvojamais nams, iela un vēl puse no mājas. Glābšanu apgrūtināja arī tas, ka krasts varēja iebrukt vēl vairāk. No tuvējām mājām ļaudis tika evakuēti, pajumti zaudēja 42 cilvēki, bet visa 350 hektārus lielā ezera apkaime slēgta.
Nahterštates ciemats pie mākslīgi veidotā Konkordijas ezera tika uzbūvēts 1991.gadā un atrodas vien nepilnu 200 metru attālumā no tā. Milzīgajā zemes nogruvumā ezera krasts iebruka vairāk nekā 300 metru garumā.
Nogruvums bija izveidojies vecu ogļu raktuvju vietā, tomēr amatpersonas atzina, ka nav skaidrs, kas izraisīja šo nogruvumu. Iepriekš zemē nav bijušas plaisas vai novērotas kādas citas pazīmes, kas liecinātu par iespējamu zemes nogruvumu.
Sākotnējā versija bija, ka milzīgais zemes iegruvums varēja notikt pazemes izskalojuma dēļ. 2009. gada 18. jūlijā plkst. 5:40 uz Konkordijas ezera, kurš tika izveidots appludinot vecu ogļu karjeru, ūdens virsmas izveidojās gigantisks ūdens virpulis, kuru pavadīja milzīga pazemes rēkoņa, vēlāk Leipcigas Universitātes zemestrīču institūta zinātnieki secināja, ka sešas minūtes pirms iebrukuma reģistrēta viegla zemestrīce, kura ilga aptuveni minūti.
Taču vēlāk izskanēja arī cita versija. Tika iegūta informācija, ka zemes nobrukums izveidojies, jo iebrukušas pašas vecās ogļu šahtas. Iebrukušas telpās, kas atradās zem tām. Šajās telpās atradies Trešā reiha slepens objekts.
1944. gadā Vācijas rietumdaļā britu karavīri saņēma gūstā Waffen-SS kareivi Plumeieru (Plumeyer), kurš tika minēts kā vienkāršs ierindnieks. Pratināšanā viņš sniedza svarīgu informāciju par Trešā reiha slepenu ražotni pie Nahterštates. Pamatojoties uz Plumeiera teikto, tikusi uzzīmēta shēma ar rūpnīcas dislokācijas vietu. Kad, jau mūsdienās, vācu kareivja shēmu „uzlika” uz topogrāfiskās kartes, izrādījās, ka tajā iezīmētie aplīši ar uzrakstu „Entrance” praktiski sakrīt ar 2009. gada zemes nogruvumu. Šo informāciju 2010. gadā publicēja viens no Vācijas vadošajiem laikrakstiem – „Frankfurter Rundschau”.
„Frankfurter Rundschau” redakcijas rīcībā bija nonākuši Otrā pasaules kara sabiedroto dokumenti ar grifu – „slepeni”, kuros bija informācija par to, ka jau no pagājušā gadsimta 30-to gadu beigām, Nahterštates apkārtnē atradās labi nomaskēts pazemes uzņēmums „I.G. Farben Gas Plant”, kurā atradās gāzes glabātuve un tika ražotas indīgas kaujas vielas. „I.G. Farben Gas Plant” ietilpa ķīmijas koncerna „I.G. Farbenindustrie AG” sastāvā, kas ražoja indīgas kaujas vielas, tajā skaitā „Zyklon B” gāzi, kuru nacisti izmantoja koncentrācijas nometņu ieslodzīto indēšanai gāzes kamerās.
Mūsdienās par slepeno rūpnīcu pie Nahterštates zināms kļuva nejauši. Advokāts Dirks Finkemeiers (Dirk Finkemeier), būdams kaislīgs vēstures cienītājs, daudzus gadus vāca dokumentus par slepenām Trešā reiha ķīmiskajām ražotnēm un atomu izpētes centriem. Izdzirdējis par traģēdiju Nahterštatē, viņš saprata, ka ciematiņa nosaukums jau iepriekš figurējis viņa atrastajos dokumentos saistībā ar to, ka tur atradusies slepena pazemes ķīmiskā rūpnīca, jo viņa rīcībā bija Plumeiera nopratināšanas protokols. Visticamāk, ka ASV un Lielbritānijas specdienestiem par rūpnīcu bija zināms jau pirms Plumeiera iztaujāšanas, jo sabiedroto rīcībā bija 1944. gada 15. jūnija aerofotogrāfijas, kurās skaidri saskatāms mežs, kurš pēc Plumeiera sacītā, ticis iestādīts, lai nomaskētu pazemes rūpnīcu. Zināms arī tas, ka vācietis nopratināšanās bijis patiess, jo sniedzis arī citas liecības par vairākām slepenām munīcijas ražotnēm dažādos hitleriskās Vācijas reģionos.
Viņš pastāstīja par sprāgstvielu rūpnīcas atrašanās vietu, kura piederēja vācu koncernam „Dynamit Nobel AG”. Arī par pazemes rūpnīcu Vācijas ziemeļrietumos uz kuru no Goslaras (Goslar) pilsētiņas uz Harca (Harz) kalniem veda dzelzceļa atzars. Šajā pazemes rūpnīcā ar degvielu tikušas uzpildītas „FAU-1” raķetes, kuras tālāk preču vagonos tikušas vestas uz citu rūpnīcu, kur raķetēm tikuši montēti stabilizatori. Plumeiers paziņoja, ka pats savām acīm redzējis šīs ražotnes, kurās tikuši nodarbināti 5 - 6 tūkstoši koncentrācijas nometnes „Dora” ieslodzīto, „Dora” bija Buhenvaldes nometnes (Konzentrationslager (KZ) Buchenwald) filiāle. Šīs un vēl citas Plumeiera sniegtās ziņas, pēc britu specdienestu pārbaudes, izrādījās pilnīgi patiesas.
Ja pazemes rūpnīca Nahterštatē patiešām eksistēja, tad tās krātuvēs līdz pat mūsdienām var atrasties tonnām indīgu vielu un spridzekļu. Pēc Dirka Finkemeiera versijas – rūpnīcā varēja ražot „vielu N”(N-Stoff) - hlora trifluorīdu, kuru vācu ķīmiķi pētīja kā iespējamu ķīmisku kaujas ieroci un kā degvielu raķetēm „FAU-1” un „FAU-2”. Iespējams esot arī tas, ka 2. pasaules kara beigās Nahterštates rūpnīcā no Silēzijas (Schlesien) tika ievesta, tur ražotā indīgā kaujas viela - nervus paralizējošā gāze „Tabun”, lai to nevarētu iegūt Sarkanā Armija. Nav izslēgts arī tas, ka 2009. gada 18. jūlija nogruvumu Nahterštatē izraisīja sprādziens aizmirstajā rūpnīcā. Tomēr, kamēr nav atrasta pazemes rūpnīca – viss ir tikai minējums, tomēr speciālisti nonākuši pie kopīga slēdziena – rajons ir bīstams dzīvošanai.
