›

Vai Padomju Savienība gribēja uzbrukt Vācijai pirmā?1

67 0

Labdien, šeit ''nigthmare18'', šis ir mans trešais raksts un es vēlētos dzirdēt jūsu komentārus un kritiku. emotion

Pēdējā laikā šāds, uz daudziem netiešiem pierādījumiem balstīts, uzskats izskan aizvien biežāk. Ļoti populārs tas ir krievu autoru vidū. Te minami gan liberālie padomju un šī brīža Krievijas prezidenta Vladimira Putina režīma kritiķi (Viktors Suvorovs (Rezuns), Marks Soloņins, Boriss Sokolovs), gan Josifa Staļina apoloģēts Mihails Meltjuhovs. Pēdējais grāmatā ''Staļina neizmantotā izdevība'' uzzīmē grandiozu ainu : Eirāzijas pakļaušanu un novājināto ASV krišanu. Padomju savienības diktators Josifs Staļins kopumā vadījās no koncepcijas, ka imperiālistisko valstu attīstības likumi ved pie nenovēršama kara. Tāpēc nevis jāļauj sevi ieraut šajā karā, bet jāizmantotas savās un pasaules revolūcijas interesēs. Šādu nenovēršamu karu diktators turpināja sludināt pat pēc Otrā pasaules kara.

1939 gada 19 augustā... Autors: nigthmare18 Vai Padomju Savienība gribēja uzbrukt Vācijai pirmā?

1939. gada 19. augustā Politbiroja sēdē Staļins norādīja : PSRS ir izdevīgi noslēgt neuzbrukšanas līgumu ar Vāciju, jo tas novedīs pie Trešā reiha uzbrukuma Polijai un liela kara Eiropā. To varēs izmantot, lai kontinentā nodibinātu komunistisko iekārtu. Dažas dienas vēlāk noslēgtajā Molotova - Ribentropa pakta rezultātā PSRS okupēja Polijas un Rumānijas teritorijas, un Baltijas valstis. Savukārt, pēc Ziemas kara ar Somiju atņēma zemes šai valstij. Vēsturnieki norāda, ka laikā no otrā pasaules kara sākuma līdz padomju-vācu kara sākumam PSRS faktiski bija Vācijas sabiedrotā. Citi atzīmē : PSRS teritoriālā ekspansija izslēdz iespēju šajā periodā saukt to par miermīlīgu un neitrālu valsti. Abu lielvalstu darbības rezultātā izveidojās tieša Vācijas un PSRS robeža.

1941. gada 5. maijā Mihaila Frunzes Kara akadēmijas virsnieku izlaiduma laikā notika cita zīmīga epizode. Šajā pasākumā viens no dalībniekiem ierosināja tostu par Staļina miermīlīgo politiku. Pats Staļins ņēma vārdu un paziņoja, ka nav īstais laiks uzsvērt Padomju Savienības miermīlību, jo tas dezorientē tautu. Tauta esot jāsagatavo domai par uzbrūkošā kara nepieciešamību. Divu gadu laikā ir būtiski audzis Sarkanās armijas personālsastāvs no vairāk nekā diviem miljoniem vīru līdz nepilniem sešiem miljoniem, kā arī tanku, lidmašīnu un lielgabalu skaits.

izveidot rakstu izveidot testu

Reklāma

1941. gada pavasara plānošanas dokumenti liecina par uzbrukuma plāniem aptuveni 1941. gada jūnija vidū. Baltijas kara apgabals (līdzīgi kā citi PSRS rietumos) 1941. gada 19. junijā saņēma reorganizēties par fronti un pārcelt štābu no Rīgas uz Panevēžu. Tas varēja liecināt par ofensīvas sākumu. Līdz šim arhīvu materiālos nav atrasta tieša pavēle sākt ofensīvu uz rietumiem, taču daudzi vēsturnieki uzskata, ka Hitlers apsteidza Staļinu par dažām dienām vai pāŗis nedēļām.