Lai arī kāds dzelzs vīrs Odijs Mērfijs nebūtu, viņa dzīvību tomēr atņēma neparedzēti apstākļi. 1971. gada 28. maijā viņš un vēl četri cilvēki gāja bojā lidmašīnas katastrofā, kad viņa privātā lidmašīna slikto laika apstākļu dēļ ietriecās Virdžīnijas štata kalnos. Mērfijam bija tikai 46 gadi. Viņa kapavieta atrodas Arlingtonas kapsētā Vašingtonā.
Ja katram būtu tāda drosme un uzņēmība kā viņam, tad pasaule būtu bijusi labāka, droši vien ne viens vien apskauda šo cilvēku , jo tas viss par viņu vairāk izklausas pēc kāda bojevika nevis realitātes.Raksts kā vienmēr perfekti pasniegts.Viennozīmīgi pluss.
Mēs priecājamies, ka viņš piepildīja savus sapņus, bet viņš bija arī slepkava. Liktenis ir nezināms, kara laukā viņš izdzīvoja, bet nomira lidojot ar lidmašīnu, nejēdzība.
Ļoti labs raksts, paldies autoram.
Pastāv tāda militārā psihopataloģija, kur cilvēks izbauda karu. Viņš ir sajūsmā par krau, kaujām un jūtas skumjš, kad karš beidzas un iestājas miers.
P.S. Bet šis raksts ir kārtējā ienaidnieka propaganda, lai gan nav tik traki kā citreiz.
P.P.S. Jā, es arī 15 gados vēlējos iet. Diemžēl nav vairs man ne 15, ne 17. 
jā viņam ir baigais mugurkauls, bet ne savs
vīņš cinijās par ,,čaļiem uzvalkos'' interesem ,tādus vairāk :D:D
make war not love ,ne ?
