Jau ilgāku laiku zinātnieki cītīgi strīdas par to vai uz marsa kārdeiz ir bijuši okeāni un līdz ar to arī iespējamā dzīvība – Tagad ir pierādīts, ka atbilde ir – jā. Uz marsa kārdreiz ir bijuši okeāni.
Kopš 1991. gada zinātnieki mēģina pierādīt, ka uz sarkanās planētas okenāni ir aizņēmuši trešo daļu no planētas virsmas. Divi krastiem līdzīgi izciļņi Marsa ziemeļos ir izraisijuši šīs diskusijas. Tie esot radījuši aizdomas par seniem okeānu krastiem. Skats uz visu okeānu teoriju pēkšņi mainījās ar neticami vienkāršu risinājumu.
Šķietamie krasti turpinājās straujākās nogāzēs. Un tur akmeņos tika atrastas liecības par ūdens eksistenci un ir pierādīts, ka okeāni no Marsa virsmas pazuduši pirms 2 miljardiem gadu.
Uz marsa atrodas 2 galvenās krasta līnijas, katra no tām tūkstošiem kilometru garas. Viens palicis no Arabijas okeāna un otrs no jaunākā – Deuteronīla okeāna. Arābijas okeānā esot bijis divas vai pat trīs reizes vairāk ūdens, cik pašlaik uz zemes satur antarktīdas ledāji.
Ūdens daudzums uz planētas ir bijis pārāk daudz, lai tas viss varētu vienkārši izzust un izdalīties visumā, tāpēc zinātnieki tic, ka daļa ūdens atrodas vēl joprojām uz marsa, pazemē.
Planētas griešanās rezultātā smagākās lietas pārvietojas tuvāk ekvadoram. Vulkāniskais reģions uz marsa atrodas tieši ekvadoriskajā apgabalā, tas parāda, kā šī teorija darbojas. Tas ir iemesls, kapēc ūdens teorija dod papildus vielu pētijumiem. Pirms miljards gadiem kaut kas notika, kas lika masai izdalīties savādāk uz Marsa virsmas, un tas lika okeāniem strauji sarauties.
Ekvadorā planētas virsma ir stabila un saglabā noteiktu spiediena spēku, taču ārpus ekvadora, planētas virsma nemitīgi mainās un ir ļoti elastīga, kā salīdzinājums ar balonu, ko ir viegli ietekmēt un mainīt tā formu. Pētnieki apgalvo, ka okeānu krasti reiz ir bijuši tuvu ekvadoram, taču tie ir pārvietojušies prom no tā, jo planētas akmeņi ir pacēlušies tajā apgabalā un okenāni ir pavirzijušies uz Marsa poliem. Uz Zemes tā pat kā uz Marsa planētai ir ārējās joslas, kas mainās un ir elastīgas, tādēļ veidojas reljefs.
Pētnieki gan nespēj izskaidrot, kādi spēki ir likuši tik krasi mainīties planētas izkārtojumam, taču ir skaidrs, ka tie ir nākuši no planētas iekšienes.
