Kā zināms, mums, cilvekiem ir diezgan raksturīgi iztēloties sev kādu vietu, valsti vai vidi, kuru uzskatīt par idēālu un par kuru sapņot ar vaļējām acīm garlaicīgās darba dienās. Citiem tā ir laimes zeme, citiem, iespējams, - Leiputrija - , bet ir arī tadu, kam tā ir vienkārša būdiņa uz neapdzīvotas salas milzīga kaņepju lauka malā. Jebklurā gadījumā, gandīz katram no mums ir kāda filozofiska, nepiepildāma iedoma par to, kāda varētu būt mūsu perfektā nākotne, un gudri domājoši cilveki to sauc par UTOPIJU.
Utopija.5
77
0
Utopija, patiesībā, ir sena ideoloģija, kaut gan tas apzīmējums radies salīdzinoši nesen. Par ideālas valsts modeli runājis jau Platons savā dialogā "Valsts", bet utopiskas idejas un nerealizejami sabiedrības iekārtas plāni vēsturē minēti gan pirms, gan pēc tam. Viena no pazīstamākajām utopijām ever - Ēdenes dārzs, kas minēts Bībelē.
Pirmoreiz detalizēts Utopijas apraksts "uzpeldēja" 16. gs, kad Tomasa Mora grāmata "Par labāko valsts iekārtojumu un jauno salu - Utopiju" uz mūžiegiem laikiem deva kopīgu apzīmējumu visām nepiepildāmajām idejām un plāniem. Moram, kā arī gandrīz visiem pārejiem utopisko darbu autoriem, piemita krietna deva naivitātes. Savā grāmatā viņš raksta, ka visas pasaules problēmas atrisinās karalis Utops. Protams, ciktāl zināms, neviens par šādu karali vēl nav dzirdējis un, iespējams, tāpēc arī civilizācijas vēsturē vēl nekad nav iestājusies absolūta laime.
Reklāma
Viena no drausmīgākajām utopiskajām idejām, protams, tiek pierakstīta "filozofam" Marksam un viņa draugam uzņēmējam Engelsam. Kopā viņi izfantazēja ideju par proletariāta diktatūru un absolūtu nacionalizāciju. Acīmredzot, šie kungi uzskatīja, ka ideāla sabiedriskajā iekārtā nevienam nepieder nekas, bet visiem pieder viss... Ideja savā dziļākajā būtībā nemaz nebija tik peļama, bet, ar ko tas viss beidzās, mēs jau zinām - represijas, masu slepkavības, izsūtīšana...
Markss un Engelss gan jau kādu laiku irst pīšļos un par viņu darba augļiem kādu laiku šausminās visa pasaule, tomēr ideja par ideālu sabiedriko iekārtu vēl ir dzīva. ASV šobrīd darbojas kāda organizācija, kas sevi dēvē par The Venus Project. Šīs organizācijas biedri sevi dēvē par sociālajiem inženieriem un uzskata, ka viņu izplānotais nākotnes modelis būtu cilvēces attīstībai visoptimālākais. Viņi uzskata, ka nākotnē cilvēki varēs attīstīt savas smadzenes līdz neticamam līmenim un to veicinās tieši viņu programma, kuras galvenie mērķi ir pilnībā nodrošināt ikvienu cilvēku ar viņam nepieciešamāko. Kā viņi domā to izdarīt? Pirmkārt, atteikties no monetārās sistēmas (naudas); otrkārt, atbrīvot cilvēku no jebkura darba, ko viņš nevēlas veikt. Šo cilvēku nākotnes redzējumā, visus darbus, ko šobrīd par naudu veic cilvēki, saņemot par to algu, par brīvu nākotnē veiks... roboti. Hm, interesanti, ar ko tas viss beigsies?
Interesanti, ka utopiskas idejas nav attiecināmas tikai uz nākotni. Kā izrādās, par utopijām uzskata arī pārlieku idealizētus pagātnes uzskatus. Piemēram, ASV ir laikmets, ko mēdz dēvēt par "Zelta Divdesmitajiem". Ar to, protams, saprot 20. gs 20. gadu ekonomisko un kultūrtas uzplaukumu ASV, taču šī uzplaukuma mērogi ir ļoti pārspīlēti. Arī pie mums, Latvijā, ir kāda uz pagatni attiecināma utopija - Ulmaņlaiki. Par to, ka šis laiks visu latviešu dzīvē nav bijis saulains un rozēm kaisīts, varam pārliecināties kaut vai lasot Belševicas romānu Bille.
Reklāma
Mūsdienās terminu "utopija" biežāk attiecina nevis uz sabiedrisko iekārtu plāniem, bet gan uz nerealizējamām idejām. Taču nav iespējams objektīvi novērtēt, kuras idejas ir utopiskas un kuras nē, jo pasaules vēsture rāda, ka reizēm piepildās visneticamākais. Piemēram, tāpat mēs šodien uzskatām, ka cilvēka spēkos nav levitēt (lidot), jo traucē gravitācija, agrāk uzskatīja, ka cilvēks vispār nevar atrasties debesīs. Šodien, iekāpjot jekurā lidmašīnā tepat, Rīgas lidostā, mēs pārliecināmies, ka senie cilvēki ir domājuši ačgārni, bet kāpēc gan nākotnē cilvēki lidinoties apkārt pa pasauli, nevarētu gan brīnīties par mums; par to cik neattīstīti esam bijuši, ja reiz lidošanai mums bijis jāizmanto "dzelzs putni"?...
Pēdējos mēnešu, paši pat to neapzinādamies, esam klausījušies neskaitāmas utopiskās idejas. Šīm utopijām pat ir atsevišķs nosaukums - politiskās utopijas - , un tās ir ietekmīgākās utopiskās idejas mūsdienu pasaulē. Parasti šīs idejas "maina" pasauli, ietekmē sabiedrību un izvirza "mērķus". Starp citu, Latvijā vēl deviņdesmitajos gados veica aptauju iedzīvotāju vidū un tās rezultāti liecināja, ka pārsvarā latvieši vēlas redzēt vienu spēcīgu, autoritāru vadoni, kāds bijis Ulmanis. Domāju, ka šobrīd šādas aptaujas rezultāti varētu būt līdzīgi.
Bez politiskajām utopijām mūsdienās aktuālās ir arī reliģiskās jeb tā dēvētās ordeņa utopijas. Šo utopisko ideju paudēji ir jebkuras sektas dalībnieki. Lielākoties, šie cilveki necer uz sabiedrības pinīgi pārveidošanos, tā vietā noslēdzoties savā vidē, kurā tiek pieņemti tikai izredzēti kandidāti. Tiek izveidotas tādas kā glabšanās saliņas (klosteri, ordeņu brālības u.t.t.), kurās patverties no apkārtējās pasaules.
Reklāma
Tev patiks šie raksti
