Kontrastu planēta Merkurs Saules pusē uzkarsēta neticami karsta, ēnas pusē sasalusi. Atklāta jau sen, bet līdz tās iepazīšanai vēl ilgs ceļš ejams.
Atrodi rakstus arī par citām planētām manā profilā!
http://www.spoki.lv/profils/astral
Tuvākā planēta Saulei - MERKURS27
479
3
Puse Merkura nekad nav tikusi redzēta.
Līdz NASA MESSENGER kosmosa stacija veica Merkura pirmo pārlidojumu 2008.gadā. Līdz tam bija izdevies iegūt attēlus tikai no puses Merkura virsmas. Pirmie Merkura attēli tika uzņemti ar NASA Mariner 10 kosmosa kuģi, kas veica trīs lidojumus gar Merkuru no 1974.-1975.gadam. Paša tuvākā lidojuma laikā Mariner atradās tikai 327 km no Merkura virsmas un fiksēja magnētisko lauku. Uzreiz pēc pēdējās pietuvošanās Merkuram Mariner 10 kosmosa kuģim beidzās degviela, un tas droši vien joprojām riņķo kaut kur tajā reģionā. Tā bija, līdz MESSENGER kosmosa stacija 2008.gadā un veica pirmos pietuvinātos Merkura attēlus, kā rezultātā zinātnieki beidzot saņēma iespēju tuvāk redzēt Merkura otro pusi. MESSENGER iegūto fotoattēlu izšķirtspēja un detaļas ļoti augstas, un tas dod zinātniekiem studiju vielu gadiem.
Merkuram ir magnētiskais lauks.
Sava tuvākā lidojuma laikā Mariner 10 kosmosa kuģis atklāja vāju magnētisko lauku ap Merkuru. Šis magnētiskais lauks ir ļoti līdzīgs tam, kāds mums ir uz Zemes, tas aizsargā planētu no Saules vēja. Tā kā Merkurs ir atdzisis jau sen, tam nevar notikt ģeneratora veida darbības tā iekšpusē, kā tas ir uz Zemes. Tātad, no kurienes rodas Merkura magnētiskais lauks? Tas ir viens lielajiem jautājumiem, ko NASA MESSENGER kosmosa kuģis centīsies atbildēt.
Reklāma
Uz Merkura varētu būt ledus.
Zinu, tam ir grūti noticēt, jo Merkurs ir ļoti tuvu Saulei un tas uzkarst ļoti karsts. Bet patiesība ir tāda, ka uz Merkura ir arī reģioni, kuri nekad saulē neuzkarst. Ap planētas poliem ir krāteri, kuri atrodas mūžīgā ēnā. Un tāpēc, ka tie atrodas ēnā, tajos temperatūra var noslīdēt simtiem grādu zem nulles. Ūdens varētu izveidot šajos krāteros ledu, kas tur var uzglabāties miljoniem gadu. Tātad vēl viens no NASA MESSENGER kosmosa kuģa uzdevumiem būs noskaidrot, vai Merkura krāteros ir atrodams ledus.
Mērkurs ir saskatāms ar neapbruņot aci.
Merkurs ir planēta, kuru novērot ir grūti. Tā orbīta ir tuvāka Saulei, kā Zemes, tāpēc debesīs tas allaž ir ļoti tuvu saulei. Vienīgās reizes, kad Merkuru var redzēt ir tikko pēc saulrieta, vai tieši pirms saullēkta. To var redzēt ļoti īsu brīdi, un ir nepieciešams skatīties no vietas, kur paveras tīrs skats uz horizontu, no rītiem – austrumos, vai vakaros - rietumos. Merkurs parādīsies kā ļoti spožs objekts, kas norietēs neilgi pēc saules vai izgaisīs neilgi pēc saullēkta.
Cilvēce zina par Merkuru jau gadu tūkstošiem.
Urāns, Neptūns vai Plutons tika atklāti pēdējos simtos gadu, taču Merkurs cilvēcei ir zināms jau tūkstošiem gadu. Pirmās ziņas par Merkura novērojumiem datējas ap 14. gadsimtu pirms mūsu ēras, kad to novēroja asīrieši. Babilonieši Merkuru dēvēja mitoloģiskā vēstneša Nabu vārdā. Novērojumi par Merkuru ir reģistrēti arī senajā Grieķijā un Romā, Merkurs tika saukts par godu Dievam Hermejam, kas esot vedis Sauli pa debesīm. Seno Grieķu astronomi gan uzskatīja, ka Merkurs esot divas planētas – viena, kas redzama rītos, otra, kas redzama vakaros.
Reklāma
Mekuram ir visvairāk ekscentriskā orbīta Saules sistēmā.
Tagad, kad Plutons vair neskaitās planēta, Merkurs ir tas, kuram ir vis ekscentriskākā orbīta. Tas nozīmē, ka tā orbīta ir elipsveida, un Merkura attālums līdz Saulei mainās. Merkurs pietuvojas Saulei līdz 46 miljoniem km, un tad atkal attālinās no tās līdz 70 miljoniem km attālumā.
Merkura orbīta palīdzēja pierādīt Einšteina relativitātes teoriju.
Astronomiem iegūstot arvien precīzākus instrumentus un veicot arvien precīzākus aprēķinus par planētām, tiem nāca atklāsme, ka kaut kas nav kārtībā ar Merkura kustību ap Zemi. Zinātnieki pamanīja, ka tuvākais Merkura orbītas punkts lēnām kustējās ap Sauli un tie nezināja kāpēc. Uz tikai Einšteina vispārējās relativitātes aprēķini ļāva precīzi paredzēt Merkura kustību debesīs.
Ar Habla teleskopu Merkuru nevar novērot.
Habla kosmiskais teleskops nekad nav izmantots, lai novērotu Merkuru, un tas arī nekad netiks darīts. Merkurs ir tik tuvu Saulei, ka Saules gaisma var neatgriezeniski sabojāt Habla teleskopa optiku un elektroniku.
Reklāma
Kosmosa kuģis ir ceļā uz Merkuru.
Kā jau minēju, NASA MESSENGER kosmosa kuģis jau ir ceļā uz Merkuru, un, ja viss veiksies labi, tas ieies Merkura orbītā 2011.gadā. Eiropas Kosmosa aģentūra kopā ar Japānu izstrādā kosmosa misiju, sauktu par „BepiColumbo”. Šī kosmosa misija ieies Merkura orbītā ar divām zondēm, viena zonde veiks Merkura virsmas kartogrāfiju, otra pētīs tā magnētisko lauku. Diemžēl šī projekta nolaišanās koncepts pašlaik ir atlikts malā.
