Gadu laikā Liepājā, tāpat kā jebkurā citā pilsētā, daudz kas ir mainījies. Kari nesaudzēja ne ēkas, ne cilvēkus. Liepājniekiem, un varbūt ne tikai viņiem, varētu būt interesanti paskatīties, kas zudis viņu pilsētā un kas stājies tā vietā.
Tukša vieta nekad nepaliek34
Pilsētas robeža ir tagad tikai simbols, bet arī tas mainās. Liepāja un Grobiņa ir Latvijā vistuvāk esošās pilsētas – tās šķir vien nieka 10km. Un vēl interesants fakts ir tas, ka abas pilsētas tagad savieno ne tikai kopīgs sabiedriskais transports, bet arī velo celiņš.
Liepājas Universitāte uzcelta II Pasaules kara laikā sabombordētās Landau trīstāvu ēkas vietā. Vēl pirms tam šeit atradās tā sauktais Zeļkinu nams, kurš nodega 1896.gada ugunsgrēkā.
Tikai retais zina, ka Lielās ielas skvēra vietā ilgus gadus atradās Liepājas modernākā viesnīca – Berči projektētā ‘’Hamburgas viesnīca’’ tika uzcelta 1894.gadā. Tās virtuves pavardi bija pieslēgti gāzes vadam un ēdienus no virtuves pagrabā ķelneriem, kā tolaik sauca viesmīļus, nogādāja elektriskais lifts. Viesnīca pārdzīvoja lielo ugunsgrēku drīz pēc uzcelšanas, bet II Pasaules karš to pārvērta drupās.
Līdzās Svētās Trīsvienības baznīcai esošās ēkas vietā reiz bija viesnīca ‘’Sanktpēterburga’’.
Vietā, kur pirms kara atradās pilsētas domes ēka, 1960.gadā sākās viesnīcas ‘’Līva’’ celtniecība. Padomju gados šī bija elitāra viesnīca, kur parastiem mirstīgajiem bija liegts uzturēties.
Reiz Jūrmalas parka lepnums bija karuselis ‘’Margrietiņa’’. Laiki mainās un mainās arī bērnu laukumi.
Līdz 1941.gadam vietā kur tagad atrodas Rimi Ostmala, atradās Liepājas respektablākā ēka – Biržas nams, kur tika veiktas kravu tranzīta operācijas caur ostu un pa dzelzceļu.
Kad uzcēla pieminekli Liepājas aizstāvjiem, pie sava vārda - ‘’Parādes laukums’’ tika arī apkārtējā teritorija. Aiz pieminekļa notika tirgošanās kioskos un pat cirka izrādes teltī. 1962.gadā šeit gribēja celt Liepājas kultūras namu, bet kas nogāja greizi un tālāk par pamatiem netika. Pagājušā gadsimta 90.gados šeit tapa Ledus sporta halle visiem hokeja cienītājiem un slidot gribētājiem.
Koncertzāles ‘’Lielais dzintars’’ vietā reiz atradās kinoteātris ‘’Liepāja’’ – tobrīd lielākais platformāta kinoteātris Baltijā. Tas savu darbību iesāka 1974.gadā. Interesanti, ka šeit pagājušā gadsimta 80.gadu beigās izrādīja vienu no pirmajām erotiskajām kinofilmām ‘’Guļamistabas logs’’ (1987). Bargā PSRS cenzūra šo filmu bija atzinusi par skatāmu, bet iedzīvotāji gan reaģēja dažādi. Vieni priecājas par iespēju ielūkoties ‘’citu guļamistabā’’, bet citi protestēja un pār kinoteātra direktora galvu vēlās sūdzību gūzma. 1997.gada 12.decembrī ar latviešu filmu ‘’Likteņdzirnas’’ ķinītis beidzas. Liktenīgi, ne? Bet ēka vēl pastāvēja līdz 2005.gadam, atgādinot par pagājušiem laikiem.
Šajā laukumā reiz lepni stāvēja Ļeņina piemineklis (runā, ka skatoties no attiecīga skatu punkta tā izstieptajā rokā varēja ieraudzīt Trīsvienības baznīcas krustu, bet to vairs nav iespējams pārbaudīt). Tagad šis laukums ir tikai parasta autostāvvieta.