Interesantu faktu apkopojums, par, iespējams, smagāko radību, kāda jebkad eksistējusi uz planētas zeme.
Trīs autobusi, piecdesmit ziloņi - tāds ir viens jūras dzīļu milzis.25
1947.gada sezonā Japānas kuķa apkalpe noķēra un dokumentēja divas zilā vaļa mātītes, attiecīgi 33,3 un 33,6 metru garumā. Lielo mātīšu masa pārsniedza 40 ziloņu kopējo masu, un sastādīja 190 tonnas(210 tonnas sātā).
Lielai masai attiecīgi pieklājas lieli orgāni un šis nav izņēmums.
2.7 tonnas vidēji sver TIKAI vaļa MĒLE un vienā kampienā zilais valis spēj "apēst" ~ 90 tonnas barības(krila) un ūdens.
Jautāsiet, cik liela var būt sirds ?
600 kilogramus smaga vidēji tā ir joslvalim. Salīdzinājumam, zirgs vidēji sver 500 kilogramus, bet ja to pielīdzina cilvēka masai, tad ar duci var arī nepietikt. Attiecīgi lielākās artērijas - aortas - diametrs pieklājīgi svārstās ap 23 centimetriem līdz pat 30 (cilvēkam ~ 2.1 cm)
Tomēr debesskrāpjus viņi neceļ, filozofē arī pamaz, jo 6,92 kg smagās smadzenes attiecībā pret ķermeņa masu sastāda ne vairāk kā 0,007% , kas cilvēkam ir tuvu 2%.
Bet ja smadzenes kašalotiem tomēr ir mazliet smagākas, tad par zilā joslvaļa dzimumlocekļa izmēru īpaši daudz ko piebilst nav, vien kā citēt vikipēdiju: 240 - 300 centimetrus garš jeb, ja tu tā kārtīgi palēksies uz augšu ar paceltām rokām - diezvai pārleksi.
Kautgan mute tam ir milzīga, nekas lielāks par dūri kunģī netiek, jo zobu vietā valim ir ķemmveida izaugumi, kuri, filtrējot ūdeni, aizķer vien krilu un airkājīšus. Tomēr pusdienu izmēru kompensē daudzums - vidēji valis dienā notiesā no 30 līdz pat 50 miljoniem vēžveidīgo, kas sastāda 1,5 miljonus kilokaloriju ik dienas.
Lai sasniegtu šos iespaidīgos izmērus, zilais valis nodzīvo vismaz 80 gadus. Diemžēl vētru laikā daudzi sugas pārstāvji tiek izskaloti uz sauzemes un, protams, tādus izmērus pakustināt cilvēkam, aiz vis labākās gribas, neizdotos.
Lielākais krastā izmestais valis bijusi mātīte, kuru 1979.gadā izskaloja Kalifornijas(ASV) piekrastē.
Interesanti, ka vaļiem ir kājas. Bet precīzāk sakot - kāju aizlikņi, kas kā, nu jau atavismi, liecina par vaļu tālajiem sauszemes senčiem, kas stipri neatšķīrās no mūsdienās dzīvojošajām pelēm.