Trakie viduslaiku izgudrojumi. Spīdzināšanas iekārtas un ci24

Dzelzs Jaunava
Liela daļa cilvēku uzskata šo mocīšanas iekārtu par vēlāku laiku izgudrojumu – tomēr Dzelzs Jaunava patiešām tika izmantota viduslaiku spīdzināšanas sesijās. Izskatās kā vertikāls sarkofāgs – iekšpusē izvietoti asi pīķi no abām pusēm. To novietojums nav nejaušs – katrs pīķis caurdur būtisku personas iekšējo orgānu. Tomēr pīķi nebija tik gari,lai izraisītu momentānu nāvi – tā vietā cilvēks lēni un mokoši mira no asins zuduma vai agoniskām sāpēm – stundām ilgi.
 

Slūžas
Šis izgudrojums nāk no Itālijas, bet strauji izplatījās visā pasaulē. Slūžas nomainīja veco blokveida konceptu, jo iepriekšējā iekārta bija ārkārtīgi smaga un grūti operējama – vismaz divi vīri bija nepieciešami,lai spētu veco sistēmu pacelt. Jaunais dizains atviegloja darbu un daudz ciešāk noslēdza ūdens straumi.
Attēlā redzama vecā sistēma.
 

Moku rats.
Moku rats ir viena no ierīcēm,kas pieredzējusi visdažādākās variācijas. Koncepts tomēr paliek viens – mērķis ir cilvēku spīdzināšana, piesienot tos un griežot ratu,kas nospriego virves, lēnām stiepjot cilvēka torsu un kājas pretējos virzienos – līdz sāk plīst saites un izjukt locītavas…Pēcāk rokas vai kājas vienkārši noplīst, izraisot mokošu nāvi. Nereti vietējie moku inženieri papildināja upura ciešanas radošos veidos – piemēram,aizkurinot uguni zem rata – tā,ka liesmas laiza cilvēka miesu – ne tik daudz,lai uzreiz sadedzinātu līdz nāvei ,bet gan lēni cepinot.
 

Bronzas bullis.
Moku ierīce izskatās kā nekaitīga bronzas buļļa skulptūra – tomēr tai ir tukšs vidus. Tajā ievieto spīdzināmo personu – pēc tam,kad viņam/viņai izgriezta mēle. Tad ap bulli dedzina ugunskuru – iekšpusē esošais cilvēks lēni smok karstumā un viņa ķermenis dzīvs tiek cepts – agonijas kliedzienus varēja dzirdēt ļoti tālu. Buļļa reālistiskais veidols un skandu radītais efekts radīja ļoti dabisku efektu – cilvēki šo ierīci uzskatīja par pūļa izklaides veidu – liela daļa pat nenojauta,kā rodas šīs baisās skaņas no buļļa vēdera…