Titāniks. Fakti uz kuru joprojām nav atbildes.21
Kā tad īsti atrada „Titāniku”? Lai gan „Titāniks” pirms kuģa grimšanas ziņoja par kuģa atrašanās vietu, sameklēt vraku vienalga nebija viegli. Ar agrāko gadu tehniku kuģa atrašanās vietu varēja noteikt tikai ar kļūdu līdz pat vairākām jūras jūdzēm. Jau 1913. gadā atrast „Titānika” vraku mēģināja kāds no bojā gājušo piederīgajiem. Pēc viņa notika vēl četri mēģinājumi. Panākumus guva tikai 1985. gadā. Franču un amerikāņu ekspedīcija pārlūkoja jūras dzelmi ar jutīgu magnētisko aparatūru. Pēc 21 dienas, pārlūkojot tik lielu teritoriju kā Luksemburga, aparāti uzrādīja milzīgu metālu priekšmetu. Okeānā ielaida videokameras, un tās parādīja milzīgus tvaika katlus, metāla plāksnes un margas. „Titāniks” bija atrasts! Vēlāk, 1996.gada augustā īpašai ekspedīcijai neizdevās izcelt no Atlantijas okeāna daļu „Titānika” korpusa, jo lielā smaguma dēļ pārtrūka tauvas. Šī pati ekspedīcija ieguva arī unikālus video kadrus no kuģa grimšanas vietas, to vidū ar attēlu ar „Titānika” priekšgalu, kas guļ gandrīz 4 km dziļumā. Daudzi pētnieki strādāja ar ūdenī nolaižamām robotkamerām, bet daži līdz kuģim nolaidās ar dziļūdens zemūdenēm. Tā kā kuģis atrodas lielā dziļumā, ieniršana vien ilgst pusotru stundu, bet tur lejā – uz katru kvadrātmetru spiež apmēram divas tonnas smags ūdens stabs!