Zviedru tēlnieks un arheologs Oskars D. Nilsons uzskatāmi ilustrē to, kā izskatījušies mūsu priekšteči. Ar tehnoloģiju palīdzību viņš rekonstruē pat tūkstošiem gadu vecas sejas. Ar 3D printera palīdzību tiek izveidots atrastā galvaskausa dublikāts, kurš pēc tam tiek ‘’apaudzēts’’ ar dzimumam, vecumam, svaram un tautībai raksturīgajām iezīmēm.
Tēlnieks rekonstruē mūsu priekšteču sejas. Tas IR jāredz!10
Baltvanagu sieviete, atrasta blakus Braitonas pilsētai Apvienotajā Karalistē. Vecums – ap 3500.gadu p.m.ē.
Kad sieviete aizgāja mūžībā pirms apmēram 5500 gadiem, viņa bija aptuveni 20 gadus veca. Diemžēl viņas DNS nebija pārāk labi saglabājies, bet DNS paraugi no citiem neolīta laika Braitonas apkārtnes iedzīvotājiem norāda uz to, ka ādas krāsa bijusi aptuveni tāda pati kā mūsdienu Āfrikas iedzīvotājiem, varbūt pat tumšāka.
Wari karaliene. 1200 gadus vecs atradums no Peru.
Šī sieviete viennozīmīgi bija augstā statusā Wari impērijas, kura vēlāk pārauga par Inku impēriju, laikā. Viņas sociālais statuss kļuva skaidrs, ieraugot milzīgos zelta krājumus viņas apbedījuma vietā.
Kalnu cilvēks no dzelzs laikmeta. Aptuveni 250. gads p.m.ē.
Nāves brīdī viņš bija vecumā stsrp 24 un 31 gadu. Pēc skeleta apskates secināms, ka vīrietis dzīvojis labu dzīvi. Viņš bija spēcīgs, stalts, veselīgs un ar pievilcīgiem sejas vaibstiem.
Noteikti jāpiemin arī viņa matu sakārtojums. Tēlnieks pats to sauc par Suobi mezglu. Šim sakārtojumam raksturīga matu sasiešana tādā kā buntītē vienā galvas pusē. Vairākām vācu ciltīm cieņā bija dažādas šīs frizūras variācijas.
Estrīda Sigfastdottere, dzīvojusi Stokholmā, Zviedrijā 11. gadsimtā.
Viņa bija augsti cienīta un godāta kundze, kura nodzīvoja līdz pat 80 gadu vecumam.
Neandertāliešu sieviete, dzīvojusi apmēram pirms 45 000 gadu. Atrasta Gibraltārā 1848. gadā.
Vīrietis, kura galvaskauss bija aptuveni 30 000 gadu vecs.
Pačamas meitene, apmēram 250. gads.
Par šo sievieti nekas daudz nav zināms. No viņas skeletal redzams, ka viņas dzīve bijusi grūta smagā fiziskā darba dēļ un ka viņa mirusi vecumā starp 25 un 35 gadiem. Viņas kappavietā atrastas arī dzelzs naglas.
Dzelzs naglas pie kapa bija vai nu neuzmanīgas apbedīšanas rezultāts, vai arī māņticības izpausme. Cilvēki tolaik ar naglām ap kapu apglabāja tos, kurus vēlējās atturēt no spokošanās pēc nāves.
Birgers Jarls. Zviedru valdnieks 13. gadsimta vidū.
Pazīstams ar to, ka bijis skarbs, bet ar labu nākotnes redzējumu. Ap 1250. gadu viņš esot dibinājis Stokholmu. Apglabāts Varheimā, Zviedrijā. 3D modelis izveidots tāpēc, lai varētu salīdzināt ar skulptūru uz viņa kapavietas. Līdzību manāt?
Vikingu vīrietis no 10. gadsimta beigām. Atrasts Sigtunā, Zviedrijā.
Bija vismaz 45 gadus vecs, kad nomira. No mirstīgajām atliekām nav skaidrs viņa nāves iemesls, bet… ir DNS. DNS atklāj, ka viņa mati bijuši rudi, acu krāsa zila un āda – bāla. Viņš ir pasaulē pirmais vikings, kura seja rekonstruēta ar DNS palīdzību.
Jauns šveiciešu vīrietis, kurš dzīvojis 8. gadsimtā m. ē. un kuru pētnieki dēvē par Adelaziju Elbakhusomu.