Teherāna4
Teherāna ir Irānas galvaspilsēta, kā arī šīs valsts lielākā pilsēta. Arī visā Āzijā šī ir viena no lielākajām pilsētām. Teherāna ir arī Teherānas ostāna administratīvais centrs un Irānas galvenais politiskais, ekonomiskais, transporta un kultūras centrs. Pilsēta rada vairāk kā pusi no nacionālā iekšzemes kopprodukta.
Teherāna atrodas valsts ziemeļos Elbursa kalnu dienvidu priekškalnēs, 90 km uz dienvidiem no Kaspijas jūras. Teherānas ziemeļu rajoni (Šemirāna) atrodas 2000 metrus virs jūras līmeņa, bet dienvidu rajoni (Raja, Sultanabada) - pie akmeņainā Kavira tuksneša.
Teherānā ar piepilsētām (saukta par Lielo Teherānu) dzīvo vairāk nekā 13 miljoni iedzīvotāji. Teherānai ir raksturīga liela nacionalitāšu un konfesiju daudzveidība, bet galvenokārt tajā dzīvoja persieši, azerbaidžāņi un mazandarani. Savukārt galvenā reliģija ir islāms. Lielākās mazākumtautības, kurām ir atšķirīgas reliģiskās pārliecības, ir armēņi, asīrieši, ebreji un kurdi.
Ir vairākas teorijas par to, kā ir cēlies pilsētas nosaukums "Teherāna". Saskaņā ar pilsētas oficiālo mājaslapu, nosaukums ir cēlies no diviem vārdiem: "teh" (persiešu: ته), kas nozīmē "piekāje", un "rān" (ران) - "nogāze". Tātad vārdu "tehrān" var atšifrēt kā "nogāzes piekāje". Respektīvi, Teherāna ir pilsēta kalnu nogāzes piekājē, kas atbilst patiesībai, jo tā atrodas Točala kalna piekājē.[3]
Cita teorija apgalvo, ka nosaukums "Teherāna" ir cēlies no senās Parfijas pilsētas Tirānas nosaukuma, kura atradās netālu no pašreizējās galvaspilsētas. Savukārt trešā teorija apgalvo, ka "Teherāna" nozīmē "silta vieta", kas ir pretstats Teherānas ziemeļus rajonam Šemirāna - "auksta vieta".[4]
Izrakumi liecina, ka vietā, kur pašlaik atrodas Teherāna, ir atradusies apmetne jau 6000 gadus pirms mūsu ēras. Cilvēki šeit, Elbrusa kalna piekājē, patvērās no tveicīgā tuksneša, kas atradās dienvidos. Sākotnēji Teherāna bija ciemats, kurš atradās pie daudz nozīmīgākas tā laika pilsētas - Rajas (sengrieķu - Rhagae). Raja bija senās Mīdijas centrs, bet mūsdienās tā ir vairs tikai Teherānas priekšpilsēta. Tajā laikā galvenā ekonomiskā nozare bija lauksaimniecība, konkrētāk, dārzeņu un augļu audzēšana
1228. gadā Raju nopostīja mongoļi. Iedzīvotāji, kuri izdzīvoja pēc Čingizhana karaspēka uzbrukuma, pārcēlās dzīvot uz Teherānu, kura tikpat kā nemaz netika skarta. Līdz ar to Raja zaudēja savu nozīmīgumu, bet Teherāna piedzīvoja uzplaukumu. Mohammads Zakarija Gazvini[6] savos darbos minēja, ka jau 1275. gadā Teherāna bija "svarīga tirdzniecības pilsēta". Tajā laikā Teherāna tika iedalīta 12 rajonus (mahalēs), kurus pārvaldīja militārpersonas. 13. gadsimtā pilsētas ēkas pamatā bija celtas no māla vai arī iebūvētas klintīs.[5] Līdzīgas apmetnes atradās arī Irākas ziemeļu teritorijā. 1340. gadā Teherāna tiek pārsaukta par Hamdoloju Mostafi un kļūst par vienu no četriem Varaminas rajoniem. Varamina tajā brīdī bija lielāka pilsēta Mongolijas provincē Ilhanatā. Savukārt atjaunotā Rajas pilsēta ir jau nonākusi Teherānas pakļautībā.
Mohammeda Kadžara brāļadēls Fets Ali-šahs[6] deva nozīmīgu ieguldījumu Teherānas celtniecībā. Konkrētāk, viņa valdīšanas laikā Teherānā uzcēla Mramornija pili un Šahu mošeju.[8] Ap 1830. gadu Teherānā dzīvoja aptuveni 150 000 iedzīvotāji. Mohammeda Kadžara valdīšanas laikā Tehrāna paplašinājās ārpus pilsētas sienas mūriem. Pilsētas ziemeļos tika uzbūvētas greznas pilis.
1870. gadā Nasredina-šaha Kadžara[6] valdīšanas laikā tika uzsākta vērienīgākā pilsētas atjaunošana Teherānas vēsturē. Viņš pavēlēja uzspridzināt vecās nocietinājuma būves un lika uzcelt to vietā jaunus pilsētas kvartālus. Tika nojaukts arī vecais pilsētas aizsargmūris un tā vietā uzcelts jauns aizsargmūris, neregulāra astoņstūra formā, kura kopējais garums bija 19 kilometri. Mūsdienās gar šo mūri iet pilsētas galvenās maģistrāles. Naredina-šaha valdīšanas laikā tika veiktā arī daudzu ēku rekonstrukcijas, kā arī izbūvēta centralizēta ūdens apgādes sistēma. Viņa valdīšanas beigās (1897. gadā) Teherānā jau dzīvoja 250 000 iedzīvotāji, no kuriem lielākā daļa mita aiz pilsētas mūriem.
1925. gadā par Irānas valsts vadītāju kļuva Rezā šahs Pehlevī.[6] 1930. gados pilsētā atkal notika grandiozi atjaunošanas darbi. Pēc Rezas Pehlevi pavēles "Nasredina sienas" tika nojauktas un vietā uzcelti plaši prospekti. Tika pieaicināti daudzi aizrobežu arhitekti, kuru uzdevums bija izveidot Teherānā jaunas ēkas valsts un komercdarbības vajadzībām. Pēc atjaunināšanas darbiem pilsētas platība pieauga līdz 46 km².
Teherānas konference, 1943. gads
2. pasaules kara laikā Teherānā bija izvietots PSRS, ASV un Lielbritānijas karapēks. 1943. gadā no 28. novembra līdz 1. decembrim pilsētā notika antihitleriskās koalīcijas starptautiskā Teherānas konference, kurā piedalījās triju lielvalstu vadītāji Josifs Staļins (PSRS), Franklins Delano Rūzvelts (ASV) un Vinstons Čērčils (Lielbritānija). Ir pretrunīgs stāsts par to, ka Teherānā šajā laikā ir iesūtīti vācu spiegi, kuru uzdevums esot bijis nogalināt Rūzveltu.
Pēc kara Teherānas iedzīvotāju skaits sasniedza vienu miljonu. Mohammads Rezā Pehlevī, pēdējais Irānas šahs, pavēlēja nojaukt daudzas vēsturiskās celtnes, vietā izbūvējot moderno apbūvi. Viņš uzskatīja, ka tām nav vieta modernajā Teherānā. Mūsdienās unikālo nocietinājumu un piļu vietā atrodas debesskrāpji un plašas autostrādes. Tipveida dzīvojamo ēku celtniecība 1960. gadu sākumā bija tik intensīva, ka Teherāna zaudēja savu senatnīgumu. Pats šahs ar ģimeni pārcēlās dzīvot uz pilsētas ziemeļu daļu, Niavaranu[6].
1969. gadā Teherānai tika pievienota Šemirānas priekšpilsēta. Līdz ar to Teherānas paplašināšanās uz ziemeļiem izbeidzās. Pēc jaunās pilsētapbūves doktrīnas bija paredzēts pilsētu turpmāk paplašināt tikai austrumu un rietumu virzienā. Bija paredzēts Teherānu apvienot ar rietumos esošo kaimiņpilsētu Keredžu. Pilsētas rietumu un dienvidu daļā tika būvēti milzīgi rūpniecības rajoni. 1973. gada naftas krīzes rezultātā straujš naftas cenas pieaugums deva Teherānai jaunu grūdienu turpmākai attīstībai. Pehlevi centās ieņēmumus no naftas eksporta izmantot jauna Teherānas rajona celtniecībai, kurš kļūtu par šaha varas simbolu. Projekts, kura nosaukums bija "Šahestāna", bija gatavs 1976. gadā, tomēr naudas plūsmas apsīka un šis pilsētas rajons tā arī netika uzbūvēts.