Par cik pludmales sezonu palēnam sāk nomainīt sēņošanas sezona, uzrakstīšu īsi un konkrēti par to kā atšķirt suņu sēnes no ēdamām, lai spoki.lv nebūtu raksti par to kā kāds ir saindējies ar mušmirēm! 
Ar ko atšķiras ēdamās sēnes no suņu sēnēm? Atbilde ir īsa:tās ne ar ko neatšķiras! Zinatniskā valodā nav tāda jēdziena - suņu sēne. Daudzi par tādam uzskata indīgas sēnes. Botaniķi vispār nelieto tādu terminu, jo viņuprāt nav nekāda atšķirība starp ēdamajām sēnēm un tā dēvētajām suņu sēnēm.
Par sēnēm ir bezgala daudz dažādu priekšstatu, bet daudzi no tiem ir nepareizi. Īstenībā indīgo sēņu sugu ir ļoti maz. Toties tās ir patiesi nāvējošas! Tāpēc nevajag ēst vai pat nogaršot nepazīstamu sēni, ja neesi pārliecināts, ka tā nav indīga.
Taču cilvēkam nav pareiza priekšstata par sēņu indīgumu. Tā, piemēram, patiesībai neatbilst uzskats, ka visas sēnes, kuru cepurītei ir lietussarga formā, ir indīgas, ja sudraba karote, ar kuru vārot maisa, nomelnē.
Sēņu inde ir tik stipra, ka šo sēņu apēšana neizbēgami izraisa nāvi. Saglabājies nostasts par imperātoru Neronu, kas reiz noindējis savus viesus, pacienājot viņus ar indīgām sēnēm. Ja cilvēks ir pilnīgs nezītis sēņu atpazīšanas makslā, tad labākais veids, kā izbēgt no drošas nāves dēļ neveiklas saindēšanās ir ēst tikai veikalā pirktas sēnēs un neko citu dzīvē nenobaudīt kā šampionjonus un gailenes!
Ēdamās sēnes pieder pie tās pašas dzimtas, pie kuras pelējumsēnes. Tāpat kā visiem augiem, kas pieder pie šīs grupas, tām nav zaļās krāsvielas - hlorofila, bez kura augs nespēj ražot sev barību. Sēnes aug kāda cita auga tuvumā, kuram ir hlorofils, un ir pilnīgi atkarīgs no tā. Sēnes ir ļoti maigi augi, kas sastāv galvenokārt no ūdens, tāpēc daudzas no tām necieš sausus vējus un karstu vasaras sauliu. Sēnes nevajadzētu raut no zemes ar visu micēliju (sakni), bet gan uzmanīgi nogriezt, jo tad tajā vietā tik drīz jauna sēne var arī neizaugt pēc kārtējām rudens lietavām.
