Aiz Tauera biezajiem mūriem slēpjas Lielbritānijas vēsture viarāk nekā 900 gadu garumā. Te valdīja karaļi, pēdējās stundas aizvadīja nodevēji un bendes veica savu asiņaino darbu. Pēdējo cietumnieku Tauerā sodīja ar nāvi tikai pirms 70 gadiem.
Cietums 900 gadu garumā. Pirmais Tauera cietumnieks bija katoļu bīskaps, viens no pe'dējiem - nacists Rūdolfs Hess. Šajā cietumā sodu izcieta gan valsts nodevēji, gan sīki bandīti.
1078.g. Karalis Viljams iekarotājs sāk Tauera celtniecību vietā, kur Londonā agrāk atradies romiešu cietoksnis.
1100.g. Daremas bīskaps kļūst par pirmo Tauera cietumnieku. Bīskapu apsūdz varas ļaunprātīgā izmantošanā, taču viņš piedzirda sargus un aizbēg. :)
1240.g. Pēc Henrija III veiktajām pārbūvēm Tauers kļūst par karaļa rezidenci.
1337.g. Karalis Edvards III izdod pavēli katru vakaru saulrietā slēgt Taueru. Atslēgu ceremonija, rā sauktā Ceremony of the Keys, mūsdienās ir viena no Tauera slavenākajām tradīcijām. Katru vkaaru pulskten 21:53 sardzes priekšnieks ar lukturi rokā iznāk no Byward Tower un kopā ar pavadoņiem apstaigā un aizslēdz vārtus. Ceremonija noslēdzas plkst. 22, un līdz šim tā paŗtraukta tikai vienu reizi. Kāda 1941. gada septembra vakarā Taueru bomboja vācieši.Sprādziena vilnis nogāza sargus zemē, bet viņi tūlīņ piecēlās un turpināja apgaitu.
1381.g Zemineku kara laikā Votaa Tailera vadītie zemnieki ielaužas Tauerā un sagūsta Kenterberijas arhibīskapu Saimonu no Sadberijas. Viņi aizvelk arhibīskapu uz publisko ešafortu Tauera pakalnā un soda viņu ar nāvi.
1483.g. 12 gadus vecais karalis Edvards V un viņa 9 gadus vecais brālis princis Ričards ir ieslodzīti Garden Tower. Pēc dažiem mēnešiem abi puikas pazūd. Visticamāk viņus nogalināja pēc tevabrāļa Ričarda(Ričards, Ričards, Ričards...) iniciatīvas, jo tajā pašā gadā vinš sevi kronē par karali Ričardu III. Torni vēlāk pārdēvē par Bloody Tower, bet 1974. gadā Tauerā renovācijas laikā atrod divu bērnu skeletus. Tomēr tie nekad nav droši identificēti kā pazudušie zēni.
1483.g. Viljams Heistingss kļūst par pirmo, kuru soda ar nāvi Tauerā, apsūdzot neuzticībā topošajam Anglijas karalim ...(trīsreiz miniet vārdu) III.
1485.g. Henrijs(o!) VII ievieš Londonas gvardi - Yeomen of the Huard. Sardze apsargā kroņa dārglietas, kā arī kalpo par cietumsargiem, spīdzinātājiem un bendēm. 17. gs. gvardes locekļiem piešķir iesauku bīdīteri(meefeaters)(labi ka ne bifrī) - liellopa gaļas ēdāji. Tas ir ierasts nicīgs apzīmējums lielo piļu labi barotajiem kalpotājiem. Bīfīteri ikdienā valkā tumšzilu mundieri, bet īpašos gadījumos - sarkanu parādes formu.
1541.g. Uz nāvi notiesā 67 dadus veco Solsberijas grāfieni Mārgaretu Polu. Grāfiene atsakās nolikt galvu uz bluķa un skatītājiuem par šausmām skrien pa zālienu, kamēr bende dzenas viņai pakaļ. Beidzot grāfieni nogulda uz bluķa, taču pavisam nepieredzējušajam bendem izdodas atņemt nepakļāvīgajai sievietei dzīvību itkai ar 11 cirtieniem.
1606.g. Spīdzināšanas liakā Gaijs Fokss atzīstas, ka plānojis atklāšanas dienā uzspridzināt parlamentu - organizējis tā saukto pulvera sazvērestību. Viņu soda ar nāvi Tauera pakalnā.
1666.g.(3 cipari vien visu izskaidro) Ugunsgrēks iznīcina lielu daļu centrāslās Londonas. Tauers izsprūk sveikā, jo vējš maina virzienu.
1671.g. Tikai viens cilvēks ir mēģinājis nozagt Tauera dārgumus. Zādzība izgāzās, bet karalis bagātīgi atalgoja zagli par uzdrīkstēšanos - 500 mārciņas gadā - pensiju visu atlikušo mūžu.
1716.g. Vakarā pirms paredzētā nāvessoda jakobītu(Anglijas absolūtās monarhjas atjaunošanas atbalstītāji) piekritēja lorda Nitsdeila sievai izdodas slepus ienest cietumā sieviešu drēbes. Ar tām lords tajā pašā vakarā nemanīts paiet garām sargiem, bet pēc tam paŗis aizbēg uz Romu.
1841.g. Pirmajā Lielbritānijas tautas skaitīšanā noskaidrojas, ka Tauerā dzīvo 472 dzēseles: 189 vīrieši un 283 sievietes. Jaunākais ir divas nedēļas vecais Viljams Lī, vecākā - Anna Lenana, kurai ir 78 gadi. Tauera iemītniekiem ir dažādas profesijas - no laternu aizdedzinātājiem un cigāru gatavotājiem līdz zīda aidējiem un slimnieku kopējiem.
1894.g. 244 metrus garais Tauera tilts blakus cietoksnim ir uzbūvēts.
1941.g. Hitlera vietnieks Rūdolfs Hess četras dienas ir ieslodzīts Tauerā pēc tā suaktā miera misijas lidojuma uz Lielbritāniju. Vēlāk viņu pārved uz citu cietumu. 1941. gada 15. augustā Tauerā nošauj nacistu spiegu Jozefu Jakobsu - tas ir pēdējais tur izpildītais nāvessods.
1952.g. Dvīņubrāļi gangsteri Ronijs un Redžijs Kreiji ir pēdējie Tauera ieslodzītie. Brāļus tur iesloga uz dažām dienām, jo viņi ir atteikušies dineēt armijā.
2007.g. Moira Kamerona kļūst par pirmo sievieti bīfīeru gvardē.
Tauerā dzīvoja arī dzīvnieki!
Trīs lauvas kažu dāvanā kļuva par aizsākumu Tauera dīvianajam zooloģiskajam dārzam, kur zvēri ēda naglas un dzēra vīnu(kāds nevēlas pamēģināt šādu salikumu?).
1235. gadā karalis Henrijs III kāzu dāavanā saņēma trīs lauvas. Kopš tās idenas Tauerā 600 gadu mitinājās eksotiski dzīvnieki - leduslāči, hiēnas, ziloņi un strausi. Sākumā Tauera zvērudārzu - menažēriju - izrādīja tikai karaliskām personām, bet Elizabetes I kaujā 16.gs. nogalē to drīkstējā apmeklēt arī parasta publika. Ieejas maksa atšķīrās, varēja uzdāvināt kaķi vai suni par barību zvēriem. Dzīve Tauerā zvēriem ibja īsts pārbaudījums, jo cilvēki ļoti maz zināja par to ēšanas paradumiem. Lauvas baroja ar Aitas gaļu, taču bēdīgāk gāja ar dzēriena atrašanu zilonim, kuru Džeimsam I uzdāvināja 1623. gadā. Lileias dzīvnieks visu mūžu nedabūja dzert neko citu kā vīnu - aptuveni 4,5 litrus dienā. Zinot, ka dzelzs ir svarīga viela, kādam strausam iebaroja 80 naglas - putns nobeidzās.
