Pilsēta nerodas ne no kā. Dzejnieki jau var uzburt ainas, ka Liepāja ir vēju un dzintaru pilsēta, kuras spēks rodams kuršu sīkstumā, bet praktiķi ņem lāpstu un rok, stāda kokus un būvē mājas. Pilsētas stiprums ir tās ļaudīs. Un liepājnieki savu pilsētu ir veidojuši, pārveidojuši un veido vēl joprojām.
Tā bija un tā ir Liepājā.33
1071
0
Autora bilde
Ir tikai vēl viena pilsēta Latvijā, kuras centrālo laukumu sauc tik skaisti kā Liepājā- par Rožu laukumu. Bet Rožu laukums sākumā nemaz nebija Rožu laukums. Šeit bija tirgus laukums. 17.gs 60.-tajos gados par pilsētas līdzekļiem pretī viesnīcai ‘’Rome’’ tika uzbūvēti divas slēgtas tirgus paviljona ēkas, kur tirgoja gaļu, un tirgus iegūst savu vārdu ‘’Jaunais tirgus’’. Kādreizējie gaļas skārņi, skaistie namiņi ar tornīšiem, tur atrodas vēl šodien. Pilsētai attīstoties tirgu pārcēla un šajā vietā izveidoja atklāto parku ar apstādījumiem. Laukuma lepnums bija liela dobe ar 500 rožu stādiem. 1911.gadā, pēc pilsētnieku ierosinājuma, laukums iegūst savu nosaukumu ‘’Rožu laukums’’. Padomju vara laukuma nosaukumu mainīja uz ‘’Uzvaras laukumu’’, bet liepājnieki neaizmirsa tā sākotnējo nosaukumu. Un 1988.gadā tas atguva savu vēsturisko nosaukumu.
Autora bilde
Par Pētertirgus pirmsākumiem var uzskatīt hercoga Frīdriha 1579.gadā piešķirtās tiesības uz nedēļas tirgu pie Annas baznīcas. 17.gs sākumā tirgus pārcēlās uz tagadējo Rožu laukumu, bet 1908.gadā pilsētas valde pieņēma lēmumu pārcelt tirgu uz tagadējā Pētertirgus vietu. Tolaik tur bija kazarmas. Arhitektam l.Melvilam tirgus paviljons un placis bija jāiebūvē starp trim baznīcām- Annas baznīcu austrumos, Jāzepa katedrāli rietumos un sinagogu dienvidos. Sinagogas vairs nav, bet pārējās baznīcas darbojas vēl joprojām. Paviljona jumta izbūve ar lielajiem logiem bija tā laika novitāte un nodrošināja paviljonā labu apgaismojumu. 1910.gada 3.oktobrī jaunais Pētertirgus tika iesvētīts un nodots tirgotāju lietošanai. Šis tirgus ir viens no vecākajiem un otrais lielākais tirgus Latvijā.
Reklāma
Autora bilde
Pilsētā ir vēl viens tirgus ar senu vēsturi. Tas ir Annas jeb Jaunliepājas tirgus. Nosaukums Annas tirgus rakstītās liecībās pirmo reizi parādās 1897.gadā, bet tirgošanās notikusi jau pirms tam un šī vieta tika saukta pa vācu modei ‘’ Markt Plaz’’- tirgus laukums.. Līdz II Pasaules karam šis laukums tika saukts arī par 14.novembra laukumu. Pagājušā gadsimta 30.gados katru gadu augustā šeit tika rīkots grandiozs, visā Kurzemē populārais Annas gadatirgus. Un tad notika ne tikai andelēšanās, bet arī visādas citādas ļaužu izklaides, kā greizie spoguļi, laimes akas un pat cirka mākslinieku uzstāšanās. Mūsdienās no tā visa palikusi vien ēna.
Autora bilde
Šis Tirgoņu un Peldu ielas krustojums it kā ne ar neatšķiras no citiem krustojumiem, bet liepājnieki šo stūri sauc par ‘’pakārto milici’’. Nē, nekāds šausmu stāsts nesekos. Viss bija ļoti praktiski. Šeit kādreiz bija Liepājas ‘’melnais punkts’’, kur pieaugot satiksmes intensitātei visbiežāk izraisījās konflikti starp auto un tramvaja vadītājiem. Tad nu milicijas vadība nolēma uzbūvēt miliča regulētāja posteni un to piekabināja pie mājas sienas otrā stāva līmenī. Bija arī kāpnītes, lai tur nokļūtu, bet grūti pamanāmas un izskatījās, ka būdiņa karājas gaisā. Tā nu liepājnieki deva šai vietai šo trāpīgo nosaukumu ar to aizstājot garo ‘’Ļeņina un Komjaunatnes ielas krustojums’’- tā toreiz sauca šīs ielas.
Pēc laika ‘’karājušos milici’’ nomainīja sfēriskie spoguļi. Tagad tramvajs šeit vairs nekursē, izbūvēta gājēju iela un vecie nami stāv kā stāvējuši. Bet vietas apzīmējumam vēl reizi pa reizei tiek lietots šis padomju laikos radies apzīmējums.
Autora bilde
Dažādas varas šo laukumu sauca dažādos vārdos. Šis laikam ir visbiežāk pārdēvētais laukums pilsētā. Savu sākotnējo nosaukumu- Kārļa laukums tas ieguva no tā atrašanās vietas Kārļa kalnā, kas ir Liepājas augstākā vieta, 11m virs jūras līmeņa. To sauca arī par Hauptwachplatz, jo sākotnēji tika izmantots kā karavīru apmācību un parādes laukums. 20.gs 20.gados sākās apstādījumu ierīkošana. 1925.gadā, kad Liepāja svin savu 300 jubileju, tā laika Valsts prezidents Čakste, Ministru prezidenta Celmiņš, Saeimas pr-tājs Kalniņš un Liepājas pilsētas galva Rimbenieks laukuma stūros iestāda katrs savu liepu un 1929.gadā laukums iegūst Čakstes vārdu. Padomju gados laukuma nosaukums mainās pat veselas trīs reizes- tas ir gan Pionieru, gan Alejas, gan Komjaunatnes laukums. Tagad tas atkal ir Jāņa Čakstes laukums un tajā lepni plīvo sarkanbaltsarkanais karogs.
Pirmo daļu vari apskatīt ŠEIT
