Svētki tuvojas- Kādēļ Starptautiskā Sieviešu diena ir 8. martā .Leģenda3
Izrādās, šīs dienas pirmsākumu meklējumi ir visai sarežģīti – ir oficiālās un arī citas versijas. Droši pateikt, kad šo dienu svinējuši pirmo reizi, nevar. Bet – vai tādēļ nesvinēt? Svinēt gan! Jo kopš 2007. gada tā Latvijā ir likumā noteikta atzīmējama diena. Piedāvāju ieskatu Starptautiskās Sieviešu dienas svinību vēstures versijās.
Jau Senajā Romā bija īpaša diena sievietēm – to svinēja matronas, tas ir, brīvi dzimušas, precējušās sievietes; viņas no vīriem saņēma dāvanas, mīlestību un sevišķu uzmanību. Dāvanas saņēma arī verdzenes, turklāt mājas māte atļāva verdzenēm šai dienā atpūsties. Tērpušās labākajās drānās, ar vainagiem galvās, romietes devās uz dievietes Vestas templi (Vesta – ģimenes pavarda sargātāja).
Pusgadsimtu vēlāk šo datumu atcerējās Ņujorkas sociāldemokrātiskās organizācijas aktīvistes, kas 1908. gada 8. martā sarīkoja maršu, lai pieprasītu īsāku darba dienu, labāku samaksu un balsstiesības vēlēšanās. Ielās izgāja 15 000 sieviešu. Vēsta, ka policija saņēmusi pavēli izdzenāt demonstrāciju, lietā liktas šļūtenes ar netīru, ledus aukstu ūdeni.
1909. gadā Amerikas Sociālistiskā partija pēdējo februāra svētdienu (togad tas bija 28. februāris) pasludināja par Nacionālo sieviešu dienu. Tā svinēta līdz pat 1913. gadam.
1910. gada 27. augustā Otrajā Starptautiskajā sieviešu sociālistu konferencē Kopenhāgenā (Dānija) piedalījās vairāk nekā 100 sievietes no 17 valstīm. Vācu sociāliste Klāra Cetkina (1857-1933) aicināja katru gadu svinēt dienu cīņai par sieviešu tiesībām, taču konkrēts datums netika piedāvāts. Tajā pašā laikā viņa kopā ar Rozu Luksemburgu izvedusi vācu pilsētu ielās vietējās prostitūtas – kā atbalstu savai rīcībai.
Ir arī šāda versija. Sieviešu diena ir 8. martā, jo Klāra Cetkina bija ebrejiete un svinēja nacionālos svētkus Purim, kas notiek par godu Esterei – sievietei no 5. gadsimta pirms mūsu ēras un kura, izmantojot brīnumaino sievišķīgo varu pār vīrieti (Persijas valdnieku), atbrīvojusi savu tautu no vajāšanām. Ebreji šo dienu svin februāra beigās vai marta sākumā; iespējams, tajā gadā, kad nolemts svinēt Starptautisko sieviešu dienu, Purim iekritis 8. martā. Esteres stāsts aprakstīts Bībelē. Par godu Purim svētkiem tiek rīkotas plašas dzīres, karnevāli, izrādes, pasniegtas dāvanas. Šo svētku neatņemama sastāvdaļa ir magoņmaizītes. Šogad Purim – 21. marts.
1913. gadā Sieviešu dienu pirmo reizi svinēja Sanktpēterburgā (Krievija). Par organizatoriem klusē avoti pat Krievijā. Viena no versijām ir šāda. Pilsētas priekšniekam adresētā rakstā lūgta atļauja organizēt "zinātnisku rītu sieviešu jautājumā". Varas iestādes atļauju devušas, un 2. martā Kalašņikova maizes biržas ēkā Poltavas ielā sapulcējies pusotrs tūkstotis cilvēku. Pasākumā runāts par balsstiesībām sievietēm, valsts aprūpi mātēm, par dzīves dārdzību.
1921. gadā Krievijas Otrajā komunistiskajā sieviešu konferencē pieņemts lēmums Starptautisko sieviešu dienu svinēt 8. martā, pieminot sieviešu streiku 1917. gada 23. februārī (8. martā). Versija: boļševiku līderi Ļeņinu noteikt šos svētkus kā oficiālus pierunājusi feministe Aleksandra Kolontaja. Sākumā gan dāvanas padomju sievietēm netika pasniegtas. Kāda avīze 1925. gadā ziņoja, ka veikalā atvestas galošas un sievietēm – par godu svētku dienai – pienākas atlaides…
ü 1965. gadā šī diena Padomju savienībā tika pasludināta par brīvdienu – lai pieminētu sieviešu sasniegumus komunisma celšanā, piedalīšanos tēvzemes sargāšanā Lielā Tēvijas kara laikā, viņu nesavtību un varonību frontē un aizmugurē, kā arī ieguldījumu, stiprinot draudzību starp cilvēkiem un cīņu par mieru.
ü 1975. gadu Apvienoto Nāciju organizācija (ANO) pasludināja par Starptautisko sieviešu gadu. PSRS delegācija ierosināja un ANO apstiprināja, ka 8. marts iegūst oficiālu Starptautiskās sieviešu dienas statusu. Taču pasaule šos svētkus tā arī nepieņēma… Laiku no 1976. līdz 1985. gadam ANO pasludināja par Starptautisko sieviešu desmitgadi.
Neatkarīgās Latvijas Saeimā kreiso partiju deputāti teju katru gadu rosinājaa atkal pasludināt 8. martu par Sieviešu dienu, bet labējo partiju deputāti šos priekšlikumus regulāri noraidīja.
2007. gada 24. maijā Latvijas Saeima trešajā lasījumā apstiprināja grozījumus likumā «Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām», proti, papildināja 2. pantu par atceres un atzīmējamajām dienām un noteica, ka turpmāk 8. martā tiks svinēta Starptautiskā sieviešu diena.