Sveiki, spociņi. Ipreikšējā rakstā jūs lasījāt par PSRS lielāko diktatoru - Josifu Staļinu. Šodien, jūs varēsiet lasīt par cilvēku kurš radīja un vadīja vienu no neizdevušākajām un asinskārākajām impērijām. Pazīstamāko rasistu pasaulē - Ādolfu Hitleru. Sākam ceļojumu viņa dzīvē.
Ādolfs Hitlers dzima 1889. gada 20. aprīlī, Braunavā pie Innas, Austroungārijā (tagad Austrija) Viņa māte bija viņa tēva māsīca. Hitlers, viņa māte, pusmāsa un tēvs aizbrauca prom no pilsētas - 1894. gadā. Kad Hitlers sāka iet skolā, sekmes viņam bija labas, bet tās tomēr pasliktinājās 6. klasē. Hitlers sapņoja kļūt par slavenu gleznotāju. Taču viņa tēvs gribēja lai viņš kļūst par ierēdni (tāpat kā viņš). 1903. gada 3. janvārī nomira Hitlera tēvs. Kad Ādolfam palika 16. gadi, viņš pameta skolu un devās uz Vīni, lai kļūtu par mākslas studentu. 1907. gadā, Hitleru neuzņēma skolā. 1908. gadā, viņu nepieņēma otreiz (Šīs abas reizes viņš ļoti pārdzīvoja.). Viņu neuzņēma tikai viena iemesla dēļ - TALANTA TRŪKUMA DĒĻ. Hitleram ieteica kļūt par arhitektu, bet viņš to nevēlējas un tā rī par to nekļuva. Kad Hitleru neuzņēma skolā, viņš kļuva par bezpajumtnieku. Hitlers sežot un ubagojot uz ielas, redzēja daudzus bagātus ebrejus (tajā brīdī viņš sāka ienīst ebrejus). Vēlāk Hitlera pusmāsa devās, uz Vīni lai Hitleram viņa dzimšanas dienā atdotu viņa mantojumu (naudu), ko tēvs viņam atstāja. Sākoties ''Pirmajam Pasaules Karam'', Hitlers brīvprātīgi, pieteicās armijā. Viņš kļuva par ziņnesi. Kara laikā Hitlers uzkalpojās līdz kaprāļa amatam, un ieguva ''Dzelzs Krustu'' (tas ir viens no augstākajiem kara apbalvojumiem, tā laika Vācijā). 1918. gadā, Hitlers saindējās ar sinepju kaujas gāzi, un uz brīdi kļuva akls. Viņš tika nosūtīts uz Pāzevalkas slimnīcu kur viņš arī sagaidīja kara beigas. Hitlers, to pārdzīvoja vairāk nekā, neuzņemšanu mākslas skolā. Hitlers pēc kara, piebiedrojā mazai politiskai patrijai - ''Vācu Strādnieku Partija''. Tur viņš sevi parādīja kā talantīgu oratoru, un ieguva popularitāti. 1921. gadā, viņš kļuva par partijas vadītāju un nomainīja partijas nosaukumu uz - ''Nacionālsocialistiskā Vācu Partija''. 1923. gadā Hitlers centā izraisīt valsts apvērsumu un tomēr Hitlers cieta neveiksmi. Hitleru notiesāja kā valsts nodevēju, un viņam piesprieda 5. gadus, Landsbergas cietuma, labākajā kamerā (kas drīzāk liekas kā normāls dzīvoklis.). Pēc neilga laik Hitlera sodu smazināja, un jau pēc ņepilna gada, viņš tika ārā no cietuma. Pa to laiku kuru Hitlers pavadīja cietumā, viņš sarakstīja savu naida pilno grāmatu - ''Mana Cīņa''. Iznākot no cietuma, Hitlers bija nožēlojamā stāvoklī, un pagāja ilgs laiks līdz viņš atjaunoja savu popularitāti. Viņš ievācās kādā mazā lauku mājiņā, un sarāva attiecības ar savu partiju, un tās biedriem. Ciemos pie Hitlera atbrauca viņa pusmāsa un viņas meita. Hitlers savas pusmāsa meitā iemīlējās, un beigās dēļ tā ka Hitlers sāka uzmākties savai pusmāsas meitai, viņa izdarīja pašnāvību. Hitlers uzzināja ka viņa partijā ir nodevēji, un dēļ sāda iemesla dēļ Hitlers atgriezās partijā un pirmais solis ko viņš izdarīja bija tas,ka viņš atlaida visus nodevējus. Pēc atgriešanās savā partijā, Hitlers kandidēja uz prezidenta vietu. Viņa pretinieks bija Hindenburgs. Hindenburs uzvarēja ar krietnu pārsvaru, un tika iecelts par Vācijas prezidentu. Hitlers pēc zaudēšanas lūdza Hindenburgam, lai viņu ieceļ par Vācijas kancleru.Hindenburs, nepiekrita, bet pēc Hitlera šantāžas, Hindenburgs piekrita. Kad Hindenburgs nomira, Hitlers kļuva par Vācijas fīreru. Hitlers uzraiz kad nāca pievaras, nomainīja Vācijas nosaukum uz ''Lielvācija'',jeb ''Trešais Reihs''. Hitlers par fīreru tika iecelts 1934. gadā. Hitlers tiekot pie varas izveidoja koncentrācijas nometnes. Sāka slepkavot un sūtija uz koncentrācijas nometnēm - ebrejus, čigānus, homoseksuāļus, melnādainos, krievus, komunistus un daudzus viņa ienaidniekus. Hitlers, uzreiz tiekot pie varas sāka draudzēties ar Benito Musolīnī. Hitlers uzsāka ''Otro Pasaules Karu'', 1940. gadā, iebrūkot Polijā. Hitlers ar Staļinu slepus nozlēdz bēdīgi slaveno ''Molotova-Rībentropa paktu''. Hitlers ''Otrā Pasaules Kara'' laikā okupēja vairākas Eiropas valstis - Latviju, Igauniju, Lietuvu, Poliju, Franciju, Dāniju u.c. Kara beigās Hitlers centās iekarot PSRS, kas beidzās ar neveiksmi. Hitlers apprecējās ar Evu Braunu 1945. gada 29. aprīlī, un kopā ar viņu izdarīja pašnāvību 1945. gada 30. aprīlī, nošaujoties Hitlera bunkurī.
Te beidzās mūsu ceļojums Hitlera dzīvē. Ja patika šis raksts, uzspiediet plusiņu. Ja nepatika, protams uzspiediet mīnusiņu. Nākamajā rakstā jūs varēsiet lasīt par Krievijas revolucionāru-komunistu, PSRS radītāju - Vladimiru Uļjanovu (Ļeņinu). Līdz vēlēkam!
Peace Out! :-)
