Nu, ko. Sveiki, spociņi. Tātad es izdomāju ka katru svētdienu es likšu rakstu par kādu cilvēku kurš ir bijis nozīmīgs cilvēces vēsturē un radījis kādu daļu no tās. Būs gan diktatori, gan noziedznieki, gan varoņi u.c.
Šodien jūs lasīsiet par Mao Dzedunu. Mums visiem liekas ka ļaunākie diktatori ir Ādolfs Hitlers, Josifs Staļins un Ho Ši Mins. Bet Mao Dzeduns ir ļaunākais no visiem pasaules diktatoriem un ir no galinājis visvairāk cilvēku nekā kāds cits. Mao Dzeduns nogalināja 78. miljonus cilvēku. Viņš nogalināja par 20. miljoniem cilvēku vairāk nekā Josifs Staļins. Sākam ceļojumu viņa dzīvē.
Mao dzima 1893. gadā, 26. decembrī. Viņš piedzima Šaošaņas ciematā, Hunaņas provincē. Mao piedzima nabadzīgā zemnieku ģimenē. Viņš sāka mācīties vietējā skolā kad viņam bija 8 gadi. Bet tomēr kad viņš sasniedz 13 gadus viņam nācās mācības pārtraukt lai palīdzētu mātei un tēvam strādāt. Vēlāk gan viņam bija iespēja turpināt mācīties un viņš šo iespēju nepalaida garām. Mao turpināja mācīties Čanšā, Hunaņas provinces administratīvajā centrā. Skolu viņš pabeidz ar labiem rezultātiem. Tālāk gan viņš nekur negāja mācīties. Viņš arī pēc skolas pabeigšanas palika dzīvot pie vecākiem un palīdzēja viņiem saimniecībā. Par spīti labai izglītībai viņš negāja meklēt darbu. Kādu dienu kad viņš aizbrauca uz pilsētu, viņš apskatījās mazu grāmatu veikaliņu, kur viņš ieraudzīja vienu no Kārļa Marksa grāmatām – ''Komunistiskās partijas manifests''. Neapšaubāmi par pāris grašiem viņš grāmatu nopirka. Māte un tēvs bija šokā par to ka viņš bija ticis uz pilsētu un nopircis grāmatu (lai gan grāmata tajā laikā bija viens no vislielākajiem izklaides avotiem. Mums mūsdienās vislielākie izklaides avoti ir datori, telefoni un TV, viņiem agrāk bija grāmatas). Viņu ciematā grāmatām nebija liela nozīme. Kad Mao pabeidz lasīt grāmatu, viņš vēl vienu reizi tika uz pilsētu un nopirka, atkal par pāris grašiem Kārļa Marksa grāmatu – ''Kapitāls''. Šoreiz māte un tēvs (it īpaši tēvs) saniknojās un izteica ultimātu – ''Vēl vienu reizi nopirksi grāmatu nevis ēdienu vai ko citu noderīgu, tiksi izsviests no mājas''. Mao pakļāvās vecākiem. Kad Mao izlasīja grāmatu ''Kapitāls'' viņš kļuva par absolūtu komunistu. Vēlāk viņš uzzināja ka Pekinā atrodas maza revolucionāru armija, kas vērsās pret Cjinu dinastijas valdniekiem. Viņam no sākuma nebija doma pievienoties, jo bija jautājums, par to kur viņš varēs apmesties. Bet izrādās ka revolucionāru armija bija taisījusi nometnes kur varēja apmesties visi revolucionāri. Kad Mao uzzināja par nometnēm, viņš steigšus pameta vecākus un devās prom. Pāris dienas vēlāk nonāca pie armijas. Armijai viņš pievienojās 1911. gadā. Bet armiju pameta 1912. gadā, pavasarī, tad kad beidzās karš un tika proklamēta Ķīnas Republika. Mao pēc armijas pamešanas kļuva par bezpajumtnieku. 1918. gadā viņš devās dziļāk Pekinā un atsāka mācīties. Mao iestājās Pekinas Universitātē un ieguva universitātes bibliotekāra palīga amatu. 30. gados Mao pievērsās politikai un kļuva par politiķi. Viņš dibināja ''Ķīnas komunistisko partiju'' kura vērsās pret Čana Kaiši nacionālistiem. Mao izdevās pārņemt valsti un uzreiz pēc 20. gadus ilgstošā pilsoņu kara padarīt Ķīnu par komunistisku valsti (lai gan zinām ka pilnīgs komunisms nav iespējams). Mao uzreiz tiekot pie varas atņēma privātīpašumus zemniekiem un radīja kolonijas kur strādāji valsts piederoši zemnieki. Viņš iznīcināja reliģiju. Mao redzēja cilvēku mīlestību pret Staļinu, un redzēja ka Staļins ir padarījis PSRS par ''darbaļaužu valsti''. Mao vēlējas to pašu. Viņš uzsāka, savu ''Lielā lēciena'' programmu. Dēļ šīs programmas mira vairāki desmiti miljoni cilvēku. Visvairāk mira zemnieki. Tie zemnieki kuri izdzīvoja stāstīja un vēl stāsta ka viņi esot pārtikuši no dubļiem, koku mizām un pat mirušo cilvēku atliekām. Par spīti nāvēm un šausmām Mao palika par valsts vadītāju līdz pat nāvei. Mao Dzeduns nomira 1976. gadā, 9. septembrī. Mao Dzeduna līķi iebalzamēja un novietoja mauzolejā, kur viņam virsu uzlika sarkanu segu ar PSRS simbolu – sirpi, āmuru un sarkanu zvaigzni. Par spīti tam ka viņš ir un bija visļaunākais diktators uz visas pasaules, viņu Ķīnā joprojām mīl vairāk nekā Josifu Staļinu krievijā. Pēc Mao nāves viņu nosauca par ''Augstāko virspavēlnieku''
Šeit arī beidzas mūsu ceļojums Mao Dzeduna dzīvē.
Paldies, ka izlasījāt manu rakstu. Ja patika uzspiediet manam rakstam plusiņu, ja nē tad protams mīnusiņu. Nākamajā svētdiena jūs varēsiet lasīt Josifa Džugašvili (Staļina) dzīves gājumu.
Peace! :-)
